Šveices tūrisms pieaug: lielāks nakšņošanas skaits, neskatoties uz neskaidrībām!

Šveices tūrisms pieaug: lielāks nakšņošanas skaits, neskatoties uz neskaidrībām!

Šveices tūrisms īstermiņā uzrāda pozitīvas izaugsmes tendences, un nākamajos gados tas varētu gūt vēl lielāku impulsu. Prognoze 2024. gada vasarai uzrāda nakšņošanas pieaugumu par 2% līdz kopumā 24,9 miljoniem nakšņojumu. Šo pieaugumu veicina tādi nozīmīgi starptautiski pasākumi kā Eiropas čempionāts futbolā sievietēm un federālais vingrošanas festivāls Lozannā. Turklāt augstā nodarbinātība un reālo algu atveseļošanās veicina iekšzemes pieprasījumu, kas nāk par labu tūrisma nozarei.

2025. gada vasarā tiek prognozēts mērens Šveices viesu nakšņošanas pieaugums par 1,4%, kas atbilst 157 000 papildu nakšņojumu. Nedaudz pieaugs arī pieprasījums no Eiropas tirgiem, konkrēti par 0,8% un līdz ar to par 54 000 nakšņojumu. Īpaši patīkami ir fakts, ka pieprasījums no ASV saglabājas stabils, pieaugot par 4,2% un nakšņojot par 279 000. Taču, neskatoties uz šīm pozitīvajām perspektīvām, pastāv arī ilgtermiņa neskaidrības, kas varētu ietekmēt Šveices tūrismu, sākot ar ziemas sezonu.

Ilgtermiņa neskaidrības un izaicinājumi

Galvenais nenoteiktības avots ir ASV tirdzniecības politikas programma, kas potenciāli varētu negatīvi ietekmēt tūrisma nozari. Savukārt Vācijas pieprasījums varētu atbalstīt Šveices tūrismu, jo Vācijas tūristi pārstāv lielāko klientu grupu Šveices tūrismā.

Tomēr pieprasījuma kritums no ASV varētu būt salīdzināms ar kritumu 2008. gada finanšu krīzes laikā, padarot situāciju kritisku. Saistībā ar neskaidro globālo ekonomisko situāciju pastāv arī bažas, ka vīzu izsniegšana Ķīnas tūristiem varētu ietekmēt pieprasījumu. Tāpat joprojām nav skaidrs, kā attīstīsies grupu ceļojumi no Ķīnas, kas ir arī tūrisma nozares uzmanības centrā.

Atskatoties uz 2008. gada finanšu krīzi

Nenoteiktība pašreizējā vidē neizbēgami liek atskatīties uz finanšu krīzi, kas sākās tieši pirms 17 gadiem. Lehman Brothers bankas sabrukums 2008. gada 15. septembrī izraisīja globālu finanšu un ekonomikas krīzi, kas Šveici neatstāja neskartu. Šveices banku sektors tika smagi ietekmēts, jo īpaši UBS un Credit Suisse, kas būtiski cieta no paaugstināta riska kredītu krīzes. Taču Šveices ekonomika spēja izkļūt no krīzes salīdzinoši neskarta, salīdzinot ar citām valstīm.

Finanšu krīze izraisīja dolāra sabrukumu un eiro krīzi, kas izraisīja Šveices franka vērtības pieaugumu, bet eksporta cenas pieauga neizmērojami. Šveices Nacionālā banka (SNB) atbildēja 2011. gadā ar minimālo maiņas kursu 1,20 franku par eiro, no kura tā atteicās 2015. gadā. Šajā laikā SNB intervences stabilizēja Šveices eksporta uzņēmumu peļņas normas.

Kopumā Šveice spēja pārvarēt krīzi, neuzkrājot parādus, kam palīdzēja stabilās ekonomikas nozares un zemie valdības izdevumi. Pēdējo desmit gadu laikā parāda līmenis ir samazinājies, un valdības kases ir saglabājušās labā stāvoklī, neskatoties uz nopietniem izaicinājumiem.

Finanšu krīzes mācībām būtu jāsniedz Šveicei vērtīgs skatījums uz pašreizējo un turpmāko attīstību tūrisma nozarē, kas pastāvīgi atrodas starp iespējām un izaicinājumiem.

Rezumējot, Šveices tūrisma pamati ir spēcīgi, bet nākotne joprojām ir atkarīga no dažādām ārējām ietekmēm. Muula un Šveices informācija parāda, ka nozare varētu turpināt noturēties, neskatoties uz pašreizējām neskaidrībām, ja tiek izpildīti nepieciešamie nosacījumi.