Uzmanību atpūtniekiem: šie bīstamie dzīvnieki slēpjas Vidusjūrā!

Uzmanību atpūtniekiem: šie bīstamie dzīvnieki slēpjas Vidusjūrā!

Daudziem ceļotājiem atvaļinājuma laiks Eiropā nozīmē atpūtu, sauli un jūru. Bet, lai gan pludmales un piekrastes līnijas ir lieliski piemērotas atpūtai, ir daži potenciāli bīstami dzīvnieki, ar kuriem tūristi var saskarties ūdenī un uz sauszemes. Speciālisti brīdina no vairākiem šiem dzīvniekiem, kas galvenokārt sastopami Vidusjūras reģionā.

Īpaši lielā baltā haizivs ir sastopama ūdeņos ap Itāliju, Horvātiju un Spāniju. Neskatoties uz lielo apdraudējumu jūras savvaļas dzīvniekiem, lielā baltā haizivs tiek uzskatīta par kritiski apdraudētu, un tajā ir palikuši tikai aptuveni 250 īpatņi. Tomēr haizivju uzbrukuma risks tiek uzskatīts par ārkārtīgi zemu, jo no 1950. līdz 2020. gadam Eiropā reģistrēti tikai 127 vilku uzbrukumi cilvēkiem, un deviņi gadījumi beidzās ar nāvi, ziņo ziņojumi. stern.de.

Nāvējošas zemūdens briesmas

Tomēr Vidusjūrā slēpjas arī citas, mazāk acīmredzamas briesmas. Profesionālie ziņojumi liecina, ka Weever, viena no indīgākajām zivīm Eiropā, var izraisīt milzīgas sāpes un pietūkumu, ja uz tās uzkāpj. Turklāt mirdzošās medūzas, kas īpaši sastopamas ap Baleāru salām, ir pazīstamas ar sāpīgiem apdegumiem. Nevajadzētu par zemu novērtēt arī kompasa medūzu, jo tās nātres alerģijas slimniekiem var radīt sāpīgas tulznas. echo24.de informēts.

Vēl viens potenciāli bīstams dzīvnieks ir Portugāles kambīze, kas pazīstama arī kā "peldošais terors", kas var iekļūt Vidusjūrā caur straumēm. Saskare ar šo dzīvnieku izraisa ārkārtējas sāpes. Turklāt jūras čūskas, kas dzīvo arī Vidusjūrā, ar kodumu var izraisīt nepatīkamus simptomus. Sliktākajos gadījumos var rasties pat elpošanas paralīze.

Uzmanieties no briesmām

Stingrays šajā kontekstā rada vēl vienu risku. Lai gan uzbrukumi ir reti, apdraudējuma gadījumā tie var izraisīt nopietnus ievainojumus. Turklāt jūras ežu muguriņas, uzkāpjot uz tām, rada sāpīgas traumas. Indijas lauvzivs, kas arvien vairāk apmetas Vidusjūrā, var izraisīt dzīvībai bīstamu elpošanas mazspēju, savukārt zaķgalvas pūžzivs arī rada briesmas sava asuma un toksiskuma dēļ.

Ceļotāju drošības situācija ne tikai brīdina par briesmām ūdenī. Forbes uzsver, ka ceļotāji 2025. gadā saskarsies ar papildu riskiem, piemēram, kiberdrošību, jaunām infekcijas slimībām un vardarbību pret tūristiem. Kodiena vai dzēliena simptomi ir jāuztver nopietni: ir jāatzīmē vai jānofotografē skartā dzīvnieka izskats, un ir vēlama medicīniskā pārbaude.

Cerībā, ka zeme kļūs mierīgāka, atvaļinājuma laikā ieteicams vienmēr pievērst uzmanību savai labklājībai. Lai gan galvenā uzmanība tiek pievērsta izklaidei, ir svarīgi apzināties iespējamās briesmas – gan ūdenī, gan uz sauszemes.