Alpi tūrisma drudzī: Ģimenes pirms dabas piedzīvojumiem!

Alpi tūrisma drudzī: Ģimenes pirms dabas piedzīvojumiem!

Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Alpu tūrisms Eiropā kļuva par galveno brīvdienu pieredzes daļu. Pēckara gados daudzi cilvēki izjuta spēcīgu klejotāju kāri un pirmo reizi varēja atļauties pieticīgu atvaļinājumu. Alpu reģions piedāvāja dabu, atpūtu un piedzīvojumus bez lielām valodas barjerām. Daudzām ģimenēm, kas pirmo reizi ceļoja uz Alpiem, kalni nozīmēja “mājas” un “tālu prom” sajaukumu. Kamēr viņi redzēja vareno Grosglokneru sev priekšā, ikdiena palika aiz muguras. Apmierinātība ar nelielu komfortu toreiz tika pieņemta, koncentrējoties uz pieredzi. Tas ir paskaidrots dokumentācijā ARD mediju bibliotēka notverti iespaidīgi.

Mūsdienās Alpu tūrisms ir nozīmīgs reģiona ienākumu avots, kurā ik gadu ir aptuveni 120 miljoni atpūtnieku. Pēc tūrisma pētnieka Maika Pītersa domām, ilgtspējība un pagarinātas sezonas piedāvā jaunas iespējas tūrisma nozarei. Tomēr Alpu tūrisms ir attīstījies no ekskluzīva galamērķa turīgajiem līdz masu tūrismam. Šajā kontekstā tūrisms ik gadu rada tiešu pievienoto vērtību 20 miljardu eiro apmērā, kas veido 17% no IKP tādos reģionos kā Tirole un 7% Austrijā kopumā.

Pašreizējie izaicinājumi Alpu tūrismā

Lai gan tūrisma nozare Alpu reģionā ir gandrīz atgriezusies savā pirmskoronas pandēmijas līmenī — 2022. gadā tika reģistrēti aptuveni 546 miljoni nakšņošanas gadījumu —, daudzi ģimenes uzņēmumi saskaras ar ievērojamām problēmām. 90% no šiem uzņēmumiem ir tikai daži darbinieki un cīnās ar augstām ražošanas un infrastruktūras izmaksām. Turklāt līdz desmitgades beigām Austrijā viesmīlības un izmitināšanas nozarē tiks nodoti aptuveni 8000 uzņēmumu, un daudzi pēcteči par šiem uzņēmumiem neizrādīs nekādu interesi. Tas bieži noved pie slēgšanas, savukārt liela parādu slodze un nepieciešamība pēc renovācijas apgrūtina nodošanu vēl vairāk.

Nopietna problēma ir arī darbinieku trūkums. Bavārijā 2023. gadā tūrismā trūks aptuveni 45 000 darbinieku, bet Šveicē - aptuveni 6 400 darbinieku. Nozare ir cīnījusies ar sliktu darba devēja reputāciju, ko saasināja pandēmija. Katru gadu nozari atstāj līdz pat ceturtajai daļai darbinieku, kas vēl vairāk palielina sezonalitāti un rada darbaspēka piedāvājuma nelīdzsvarotību.

Mainās viesu cerības

Mainījušās arī atpūtnieku gaidas. Viesi vairāk nekā jebkad agrāk pieprasa elastīgus atcelšanas nosacījumus un ilgtspējīgus piedāvājumus. Tendence ir arī dzīvokļiem un kotedžām, kas neatgriezeniski maina naktsmītņu ainavu. No klimata pārmaiņu perspektīvas ir pierādījumi, ka tūrisma plūsmas var tikt ietekmētas un sezonas varētu tikt pagarinātas.

Ir nepieciešami visaptveroši pasākumi, lai nodrošinātu Alpu tūrisma nākotni. Nepieciešams, cita starpā:

• Attraktivität für Arbeitskräfte und Unternehmensnachfolgen erhöhen
• Ausbildung und Karriereperspektiven verbessern
• Entwicklung ganzjähriger touristischer Angebote
• Revitalisierung von Gasthäusern als Kommunikationszentren
• Langfristige Regionalentwicklungskonzepte zur Balance zwischen Tourismus und Lebensqualität
• Nachhaltigkeitskonzepte zur Sicherung des Tourismus

Kopumā Alpu tūrisms ir kritiskā punktā. Zinot par pagātnes panākumiem un mūsdienu izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi izstrādāt lielu vīziju, lai arī turpmāk gūtu labumu no Alpu kā brīvdienu reģiona. Par to ir pieejama papildu informācija Pragmaticus.