Asinsrites šoks lidmašīnā: ārstu trūkums izraisa sajūsmu!

Asinsrites šoks lidmašīnā: ārstu trūkums izraisa sajūsmu!

Reisā no Turcijas uz Hannoveri notikusi neatliekama medicīniskā palīdzība, liekot pasažieriem un apkalpei brīdināt. Viens pasažieris lidojuma laikā guvis asinsrites šoku un apgrūtināta elpošana. Kā derwesten.de ziņots, salona apkalpe sākotnēji neiejaucās ar tūlītējiem dzīvības glābšanas pasākumiem, kas situāciju pasliktināja.

Par laimi uz kuģa atradās divi ārsti, kuri nekavējoties uzsāka medicīniskos pasākumus. Tomēr pieejamā pirmās palīdzības aptieciņa bija nepietiekama, liekot ārstiem veikt krūškurvja kompresijas, lai glābtu pasažiera dzīvību. Piekļuve neatliekamās palīdzības komplektam, kurā varēja būt citas vitāli svarīgas zāles un aprīkojums, tika nodrošināta tikai pēc ārsta apliecības uzrādīšanas. Šī apkalpes novēlotā reakcija radīja atšķirīgu izpratni par situāciju starp salona apkalpi un klātesošajiem mediķiem, darbiniekiem uzskatot situāciju par “kontrolētu”, kamēr mediķi bija nobažījušies par pasažiera stāvokli.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības biežums lidmašīnās

Šādi gadījumi nav retums. Katru gadu aptuveni 2500 cilvēku mirst lidojuma laikā, galvenokārt no akūtas sirds un asinsvadu mazspējas. Statistiski runājot, aviokompānijai, kas pārvadā 40 miljonus pasažieru gadā, ir viens nāves gadījums mēnesī. Nenāvējoši medicīniski notikumi ir vēl biežāki, un aplēses svārstās no 8 līdz 48 incidentiem uz miljonu pasažieru. Ārkārtas situāciju iespējamība ir palielinājusies, jo īpaši pieaugot gados vecāku pasažieru skaitam, un paredzams, ka katrs otrais pasažieris līdz 2030. gadam būs vecāks par 50 gadiem. Lidojuma stress un mainīgie apstākļi lidmašīnā var ievērojami saasināt esošās slimības.

Neskatoties uz medicīnisko neatliekamo situāciju biežumu, visā pasaulē šādiem incidentiem nav visaptverošas dokumentācijas prasības. Tiek reģistrēti tikai 17% neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumu, lai gan Vācijā tikai dažas aviosabiedrības, piemēram, Condor, Germanwings un Eurowings, piedāvā standartizētus ziņojumus. Ņemot vērā to, ka aptuveni 400 000 incidentu, no kuriem aptuveni 45 500 ir nozīmīgi notikumi, katru gadu notiek ar diviem miljardiem gaisa ceļotāju visā pasaulē, aviosabiedrībām ir konsekventi jādokumentē visi medicīniskie incidenti.

Medicīniskais aprīkojums un tiesiskais regulējums

Medicīniskais aprīkojums lidmašīnās ir ļoti atšķirīgs. Lai gan visām Eiropas aviosabiedrībām ir pirmās palīdzības aptieciņas, tikai 82% lidmašīnā ir pilna medicīniskā aptieciņa. Kopš 2004. gada ASV gaisa telpā ir noteikts, ka gaisa kuģiem ar vairāk nekā 12 sēdvietām jābūt aprīkotiem ar automatizētiem ārējiem defibrilatoriem (AED). Dažas aviosabiedrības piedāvā arī EKG aparātus, lai speciālisti varētu veikt diagnostikas reāllaikā.

Ļoti atšķiras arī kuģa personāla apmācība ārkārtas situācijās. Standarta kurss ilgst tikai divas dienas, kam seko ikgadējie kvalifikācijas celšanas kursi. Vācijā Vācijas Medicīnas asociācija ir apņēmusies nodrošināt profesionālu medicīnisko uzraudzību, kad nespeciālisti lieto AED. Tajā pašā laikā atbildības jautājumi ārstiem, kuri sniedz palīdzību uz kuģa, ir neskaidri un ir atkarīgi no gaisa kuģa reģistrācijas valsts. Aviācijas medicīniskās palīdzības likums aizsargā amerikāņu aviokompāniju ārstus no atbildības noteiktos apstākļos, savukārt Vācijas aviokompānijas, piemēram, Lufthansa, arī apdrošina ārstus savās atbildības politikās.

Ārstiem ir daudz iespēju sagatavoties ārkārtas situācijām, tostarp IATA starptautiskā apmācības programma. Borta aprīkojuma standartizācija un skaidras instrukcijas varētu ievērojami uzlabot medicīnisko aprūpi uz kuģa un atvieglot ārkārtas situāciju risināšanu. Arī juridiskais atbrīvojums no atbildības par palīdzības sniegšanu ārstiem būtu jāregulē neatkarīgām apdrošināšanas sabiedrībām.