Zemūdene pie Zasnicas: Militārā spriedze Baltijas jūrā pieaug!

Zemūdene pie Zasnicas: Militārā spriedze Baltijas jūrā pieaug!

2025. gada 10. augustā vāciešiem pie Baltijas jūras piekrastes netālu no Zasnicas tika pamanīta zemūdene. Atpūtnieki novēroja zemūdeni, kurai līdzi bija krasta apsardzes kuģis. Kāds atpūtnieks varēja iemūžināt novērojumu video un augšupielādēja kadrus Facebook. Tomēr tas izraisīja viņa konta īslaicīgu apturēšanu pēc tam, kad aizsardzības darbuzņēmēja ThyssenKrupp Marine Systems (TKMS) pārstāvji lūdza dzēst ierakstus. TKMS nekomentēja zemūdenes identitāti, atsaucoties uz militāro noslēpumu.

Baltijas jūra pēdējos gados ir kļuvusi par militāro aktivitāšu centru. Drošības analītiķe Katažina Žiska reģionu raksturo kā arvien vairāk militarizētu, jo palielinās NATO valstu un Krievijas klātbūtne. Šīs norises ir īpaši pamanāmas kopš Krievijas agresijas kara sākuma pret Ukrainu, jo ievērojami pieaudzis incidentu skaits jūrā, zem ūdens un gaisā. Helge Adrians no Berlīnes Zinātnes un politikas fonda brīdina par akūtu eskalāciju Baltijas jūras reģionā.

Ģeopolitiskā spriedze un militārās aktivitātes

Cīņā par piekļuvi Krievijas izejvielām, īpaši naftai, galvenā loma ir tā dēvētajai ēnu flotei un ar to saistītajām aktivitātēm. Šī ēnu flote ir atbildīga par 70% no Krievijas jēlnaftas eksporta. Dānija pie Skāgenas tankkuģus pārbauda kopš 2025. gada februāra un jau ir aizturējusi divus. Aizdomas par Krievijas līdzdalību uzbrukumos kritiskai zemūdens infrastruktūrai, piemēram, elektrības kabeļiem un cauruļvadiem, pieaug. Īpaši ievērības cienīgs incidents ir kravas kuģa EAGLE-S lieta 2024. gada decembrī, kas bija saistīta ar zemūdens kabeļu sabotāžu. Gan Boriss Pistoriuss, gan Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Läänemets šos incidentus raksturoja kā "uzbrukumu".

Turklāt Baltijas jūrā arvien biežāk tiek novēroti neskaidras izcelsmes droni, iespējams, no Krievijas. 2025. gada jūnijā Vācijas gaisa spēki pārtvēra Krievijas izlūklidmašīnu bez transpondera signāla. Reaģējot uz pieaugošo spriedzi, Polija plāno masveida piekrastes uzraudzības uzlabošanu, tostarp jūras bezpilota lidaparātu iegādi. Savukārt Vācija iegulda līdzekļus jaunos Eurofighter un F-35 slepenajos lidmašīnās, lai novērstu pieaugošos draudus reģionā.

Baltijas jūras riska faktors

Incidentu riski Baltijas jūrā ir ievērojami palielinājušies, palielinoties militārajiem manevriem un kontrolei. Militārās aktivitātes un ģeopolitiskās spriedzes kombinācija piešķir Baltijas jūrai izšķirošu lomu Eiropas drošības sistēmā. Lai gan minētie incidenti ilustrē militārās problēmas, atliek vien redzēt, kā iesaistītās valstis reaģēs uz šo situāciju.

Kopumā ir skaidrs, ka Baltijas jūra ir kļuvusi par bīstamu teātri, kam ir centrālā nozīme gan militāros, gan ģeopolitiskos konfliktos. NATO arī reaģēja un Spiegel ziņo Novērošanas kuģi, kas izvietoti, lai izmeklētu un novērstu iespējamos Krievijas sabotāžas aktus. Notikumiem šajā reģionā tiks rūpīgi sekots līdzi, jo tiem var būt tālejošas sekas uz Eiropas drošību.