Pierod pie dzīves mazā Francijas ciematā

Pierod pie dzīves mazā Francijas ciematā

Mēs piedzīvojam vienkāršo dzīvi mazā Francijas ciematā, kas ir ideāls starpnieks starp ceļojumu maksimumiem un ikdienas izaicinājumiem pilsētas dzīvē.

Ar lauku dzīvi ir saistītas noteiktas konotācijas. Tas ir vai nu buržuāzisks un garlaicīgs (ja jūs to uztverat), vai saliniecisks un provinciāls (ja esat tajā dzimis). Pirms pieciem gadiem doma, ka varētu pavadīt vairākus mēnešus mazā Francijas ciematā, kur nav nekas cits kā maizes ceptuve un stūra veikals, mani būtu satraukusi.

Tomēr pēc gada ceļā tas šķita ideāls starpnieks starp ceļojumu virsotnēm un pilsētas dzīves izaicinājumiem. Un tā pēc īslaicīgas vizītes mājās mēs sakrāmējām somas un uz dažiem mēnešiem pārcēlāmies uz Franciju.

Pielāgošanās dzīvei mūsu mazajā franču ciematā bija vieglāka, nekā es baidījos. Šeit ir mazāk cilvēku, mazāk trokšņa, mazāk piesārņojuma un labāka pārtika. Es mīlu Londonu, bet Saint Jouin de Marnes sniedza ieskatu vienkāršajā dzīvē - neapšaubāmi labākā dzīvē. Lūk, ko mēs šeit paveicām pirmajā mēnesī.

Pamodos no šāda skata

Katru rītu mēs mostamies ar šo skatu uz ciematu.

vecs=““>Atlas un zābaki

Salīdziniet to ar šo attēlu, ko es uzņēmu no sava balkona Londonā 2014. gada augustā, dienu pirms mūsu došanās ceļojumā apkārt pasaulei. Labiem laikapstākļiem ir liela atšķirība.

vecs=““>Atlas un zābaki

Esmu pieradis pie rīta boulangerie skrējiena

alt = "Pārgājieni nelielā Francijas ciematā">Atlas un zābaki

Londonā svaiga, silta maize ir kārums. Šeit tas ir normāli. Patiesībā maizes ceptuve nevar saukt sevi par maizes ceptuvi (vai boulangerie), ja vien tā negatavo maizi no nulles. Mums arī stāsta, ka ciema iedzīvotājiem pieeja maizei ir noteikta likumā.

Ēda vairāk konditorejas izstrādājumu nekā ieteikts

alt="Konditorejas veikali no Francijas ciemata">Atlas un zābaki

Šīs lietas ir kā debesis kastē. Pēterim garšo moka, bet man labāk patīk šokolāde. Mēs cenšamies aprobežoties ar vienu nedēļā, bet pagājušajā nedēļā mums bija četri.

Devos garos braucienos pa dzelteniem laukiem

• alt=““>
• alt=““>

Pareizi braukt ar riteni iemācījos tikai mūsu gadu ilgās prombūtnes laikā. Saint Jouin de Marnes lauku ceļi man deva iespēju braukt līdzās satiksmei, vingrināties signalizācijā un uzlabot vispārējo izpratni, nepakļaujot briesmām savu dzīvību Londonas ielās.

Atrada dāvanas uz mūsu palodzes

alt=“Vietējie augļi mūsu franču ciematā”>Atlas un zābaki

Madame Broad dzīvo uz rietumiem no mums, un Patriks un Silvija dzīvo austrumos. Viņi bieži atstāj mums dāvanas uz palodzes. Mums bija aprikozes, bumbieri, pikanta ābolu mērce un pat divi milzīgi ķirbji.

Apmeklēja ciema svētkus

alt="Ciema svētki mūsu franču ciemā">Atlas un zābaki

Pēteris pieņēma sidra glāzi. Vai tas ir apvienots? viņš jautāja, sniedzoties pēc maka. Vecākais kungs man pamāja ar roku un paskaidroja, ka vietējais sidrs ir bez maksas. Pēcpusdienu pavadījām ar pārtraukumiem tērzējot ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri laipni runāja lēni, lai mēs varētu saprast viņu jautājumus.

Iegādāti dārzeņi no 'MONSIEUR Poirot'

• alt=““>
• alt=““>

Katru sestdienas rītu "Monsieur Poirot" dodas uz galveno laukumu ar svaigiem augļiem un dārzeņiem. Viņš zina, ka esam angļi, tāpēc vienmēr komentē laikapstākļus.

Ēda ārā zem MŪSU lapenes

alt="ēdināšana brīvā dabā mūsu franču ciematā">Atlas un zābaki

Pēterim Londonā ir Džuljetas balkons, tāpēc tur ēst nav iespējams. No manējā paveras skats uz A12, un tāpēc tas ir funkcionāls tikai tad, ja jums garšo ēdiens ar tvaiku. Mums šeit ir jauka lapene, kad pierodi pie bitēm, kas dārd tuvējā lavandas krūmā.

Burvīgi tabulas atrodami uz katra ielas stūra

• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>

Saint Jouin de Marnes abatijas baznīca atrodas piecu minūšu gājiena attālumā pa ielu. Celta 11. un 12. gadsimtā, tā ir pasaku bāka mūsu velobraucienos uz mājām. Mēs arī mīlam māju ap stūri. Mēs nezinām, kas tur dzīvo, bet mums ir aizdomas, ka tā ir maza veca dāma, kura varētu mūs uzaicināt iedzert, ja mēs viņu kādreiz satiksim.

Pašdarināti smidzinātāji

• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>

Mēs savā pagalmā lasām vīnogas un ābolus. Pēterim radās traka ideja pagatavot paštaisītus smidzinātājus — ko neviens no mums vēl nekad nebija darījis. Bija garšīgi.

Fantastisks šovs, ko noķēra garāmbraucoša grupa

Kad es ieraudzīju Nuits Romanes plakātus, es snuki gaidīju kaut ko pantomīmai līdzīgu. Patiesībā grupa uzstājās fantastiski dzīvajā izpildījumā. (Piedodiet par manu šausmīgo kameras darbu. Es pateikšu Pēterim, lai viņš nelaiž mani tam klāt.)

Anglais sadaļā dejoja ar prieku

alt=“pārtikas preču pirkšana lielveikalā”>Atlas un zābaki

Mūsu tuvākais lielveikals ir 20 km attālumā, kas nav viegls uzdevums, jo mums nav automašīnas. Mūsu pūles pie velosipēda tika atalgotas ar "Anglais" posma atklāšanu Inter Marche. Pudiņa krēmi visapkārt!

Cenšas pielāgoties vietējiem

Nu, tev ir jāpamēģina, vai ne?

alt="Dzīve franču ciemā">Atlas un zābaki

Lai jautri aplūkotu emigrantu dzīvi Francijā, izlasiet Stīvena Klārka grāmatu Gads Merdē.

Misijas paziņojums: Atlas & Boots

      .