Tūkstošgades ala Vanuatu: izpēte tumsā

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am und aktualisiert am

Tūkstošgades ala Vanuatu ir jautrs un piedzīvojumiem bagāts pārgājiens pa Vanuatu lielāko alu Luganvilas nomalē. ​​Mēs esam bijuši savā ilgi gaidītajā ceļojumā apkārt pasaulei divas nedēļas un jau esam pašā steigas vidū. Līdz šim esam pavadījuši dienu Kiwanis (Vanuatu ikgadējās zirgu sacīkstes), peldējuši zem Mele Cascades ūdenskrituma, braukuši ar kajaku uz Erakor salu, pirmo reizi niruši ar akvalangu un redzējuši SS Coolidge vraku. Katra diena sniedza jaunu pieredzi, no kurām grūtākais bija Tūkstošgades alu tūre, pārgājiens pa Vanuatu lielāko alu Luganvilas nomalē Espiritu Santo salā. Tūkstošgades ala...

Tūkstošgades ala Vanuatu: izpēte tumsā

Tūkstošgades ala Vanuatu ir jautrs un piedzīvojumiem bagāts pārgājiens pa Vanuatu lielāko alu Luganvilas nomalē.

Jau divas nedēļas esam savā ilgi gaidītajā ceļojumā apkārt pasaulei un jau esam pašā steigas vidū. Līdz šim esam pavadījuši dienu Kiwanis (Vanuatu ikgadējās zirgu sacīkstes), peldējuši zem Mele Cascades ūdenskrituma, braukuši ar kajaku uz Erakor salu, pirmo reizi niruši ar akvalangu un redzējuši SS Coolidge vraku.

Katra diena sniedza jaunu pieredzi, no kurām grūtākais bija Tūkstošgades alu tūre, pārgājiens pa Vanuatu lielāko alu Luganvilas nomalē Espiritu Santo salā.

Tūkstošgades ala Vanuatu

Mēs devāmies ceļā ar sešu citu piedzīvojumu meklētāju grupu un devāmies pārgājienā pa lekniem lietus mežiem uz mazo Vunaspef ciematu, kur mums lika atstāt visu, kas nevarēja kļūt slapjš. Daži no mūsu pavadoņiem nodeva dārgas kameras un turpināja pārbaudīt, vai ceļvedis tos sargās.

alt=“Tūkstošgades ala Vanuatu 6″>Atlas un zābakiPārgājiens pa lekniem lietus mežiem

Uzvilkām obligātās glābšanas vestes un devāmies pārgājienā nelīdzenā apvidū, kāpjot pa stāviem un slideniem akmeņiem. Īpaši bīstamās vietās gidi bija pienaglojuši pie akmeņiem koka gabalus, lai atvieglotu caurbraukšanu. Tas noteikti palīdzēja – bez tā noteikti būtu noticis viens vai divi smagi negadījumi.

Piestājām izcirtumā, lai veiktu simbolisku rituālu: uz sejas tika uzklāta māla pasta, lai apliecinātu cieņu pret dabu un nodrošinātu drošu pāreju. Pēc tam uzmanīgi nokāpām līdz lielās alas ieejai: 50 m augsta un vairāk nekā 3 km gara. Ar lāpām rokās mēs iegājām un bridām pa ledus aukstu ūdeni līdz ceļiem.

Es jautāju Čārlijam, mūsu gidam, cik bieži viņš to dara. "Katru dienu," viņš atbildēja ar smaidu. "Katru dienu." Viņš skaidroja, ka liela daļa no ekskursijas ieņēmumiem tiks izmantota skolas celtniecībai ciematā.

"Mēs uzbūvējām pirmo un otro klasi. Šovasar mēs veidojam trešo klasi," viņš lepni piebilda. "Mums ir skolotājs no Santo, kas katru nedēļu māca mūsu bērnus."

"Tāpēc mēs to darām," viņš turpināja. "Mūsu klienti labi pavada laiku, un viņi arī palīdz mūsu ciematam."

Tad, apjucis, viņš pamāja mūs uz slidenas sienas. Viņš apspīdēja tai lukturīti. Es atkāpos. Apkārt neprātīgi rāpoja ap 20 zirnekļiem līdzīgu kukaiņu. Čārlijs sajuta manas ciešanas un apliecināja man: "Tie nav zirnekļi, tie ir circeņi. Tikai circeņi."

Pīters jokoja, ka es uzvedos kā Villijs Skots no Indianas Džounsas un nolemtības tempļa (“Indyyyyy”). Lieki piebilst, ka mani tas neuzjautrināja.

Pusceļā alā gids palūdza mums izslēgt lukturīšus. Mani prātā iešāvās ainiņa no The Descent, šausmu filmas, kurā spelunkeru grupa uzduras citas pasaules plēsēju sugai — tā nav mierinoša doma, kad viņi ir iegrimuši tumsā.

Es pat nevarēju redzēt savu roku sev priekšā. Mēs dzirdējām, kā citi alu veidotāji lejā satriecās ar rūcošām skaņām.

alt=“Tūkstošgades ala Vanuatu 13″>Sapņu laiksIzkļūstot izcirtumā no Tūkstošgades alas Vanuatu

Stundu pavadījām alā – slīdot un slīdot, un savācot zilumus šajā tumšajā, citpasaules telpā. Beidzot uzvarējām izcirtumā pie upes. Mēs apstājāmies pusdienās un pēcpusdienu pavadījām, kāpjot cauri aizai, iegremdējot upē un peldot lejup pa straumi atpakaļ uz Vunaspef ciematu.

Mūsu nogurušās ekstremitātes nomierināja svaigā kafija un augļi, ko izlikuši vietējie. Kamēr mēs ēdām, viņi mums mācīja bislamu — angļu valodas kreoli, un viņi bija ļoti uzjautrināti, ka mēs zinām bislamu vārdu, kas apzīmē “bikini”.

Jā, ja vēlaties likt Ni-van smieties, pasakiet viņai, ka zināt, kā teikt bikini: "Basket blong titi" viņai sāks lēkt.

Austrāliešu pāris, kas devās pārgājienā ar mums, uzdāvināja ciema iedzīvotājiem dažas piezīmju grāmatiņas un pildspalvas - praktiskas dāvanas, kas tika ar pateicību saņemtas. Noguruši, bet sajūsmā, mēs sakrāmējām savas mantas, atvadījāmies no gidiem un iekāpām autobusā atpakaļ uz putekļaino Luganvilas pilsētu, gatavi nākamajam piedzīvojumam.

Port Vila ir starptautiska lidosta ar regulāriem lidojumiem uz Austrālijas austrumu krasta lidostām (rezervējiet caur skyscanner.net).

Lonely Planet South Pacific satur visaptverošu ceļojumu ceļvedi pa valsti (tostarp Tūkstošgades alu Vanuatu), kas ir ideāli piemērots tiem, kas vēlas gan izpētīt galvenās apskates vietas, gan doties pa mazāk ceļotu ceļu.

Papildu fotografēšana: Dreamstime
      .