Atvaļinājums vai darbs? Gandrīz puse tiek sazināties atvaļinājuma laikā!

Atvaļinājums vai darbs? Gandrīz puse tiek sazināties atvaļinājuma laikā!

Atvaļinājuma paradumu kontekstā pašreizējā willhaben aptauja liecina, ka daudzus darbiniekus var sasniegt arī atvaļinājuma laikā. Industriālā psiholoģe Klaudija Altmane (Claudia Altmann) 2024. gada martā sacīja, ka “veselīgas izzušanas” fenomens, t.i., atvaļinājums bez pieejamības, kavē atveseļošanos. Neirobiologs Bernds Hufnagls pirms sešiem gadiem brīdināja, ka atvaļinājuma laikā darbs un atpūta tiek sajaukti, īpaši pārbaudot e-pastus viedtālruņos.

Aptauja atklāja, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas apmierinošu psiholoģisko pakalpojumu sniedzēju plāno atvaļinājumu šajā sezonā. 67,4 procenti aptaujāto sacīja, ka dodas uz citu Eiropas valsti. 39,2 procenti paliek Austrijā, bet 15,7 procenti atpūšas mājās un 12,8 procenti ceļo ārpus Eiropas (iespējamas vairākas atbildes).

Pieejamība atvaļinājumā

Dati liecina, ka 12,1% respondentu ir sasniedzami "jebkurā laikā", bet 34,6% joprojām ir sasniedzami "steidzamos gadījumos". Kopumā 59,5 procenti austriešu parasti vēlas būt pieejami atvaļinājuma laikā. Šokējoši ir tas, ka 32 procenti nejūtas pienākuši, savukārt 6,4 procenti ziņo, ka viņu priekšnieki sagaida, ka viņi būs pieejami atvaļinājumā. Apmēram 14 procenti faktiski izjūt spiedienu, lai būtu sasniedzami, jo īpaši “Mediji un reklāma”, “Juridiskās, nodokļu un vadības konsultācijas” un “Būvniecība”.

Interesanti ir tas, ka, neskatoties uz šo pieejamību, tikai 6,5 procenti varēja gūt personisku labumu no pieejamības atvaļinājumā; 16,2 procenti pat uzskata, ka viņu pieejamība uzlabo viņu stāvokli uzņēmumā.

Juridiskā situācija attiecībā uz pieejamību

No juridiskā viedokļa darbiniekiem ir tiesības uz noteiktu apmaksātu atvaļinājuma dienu skaitu saskaņā ar Federālā brīvdienu likuma (BUrlG) 1. sadaļu. Pastāvīga pieejamība atvaļinājuma laikā ir pretrunā šim atpūtas mērķim un izslēdz iespēju sazināties pa tālruni un lasīt un atbildēt uz e-pastiem. Šis regulējums attiecas uz visiem darbiniekiem, arī vadītājiem, kuri paši var izlemt, cik pieejami viņi vēlas būt atvaļinājumā.

Noteikumus par saskarsmi atvaļinājuma laikā var noteikt darba līgumos, taču saskaņā ar Federālās darba tiesas spriedumu šādi noteikumi lielākoties nav spēkā. Likumā noteiktais minimālais atvaļinājums ir jāievēro, jo tas kalpo veselības aizsardzībai. Par papildu atvaļinājuma dienām uzņēmumiem ir atļauts veikt īpašus pasākumus, kas ļauj sazināties atvaļinājuma laikā. Bez šādiem līgumiem darba devēji nedrīkst pieprasīt spontānu pieejamību.

Saziņa ir atļauta tikai steidzamos ārkārtas gadījumos, kam raksturīgas neskaidras definīcijas. Darba devējiem ir pienākums kompensēt darbiniekiem laiku, ko darbinieki ziedo atvaļinājuma laikā. Pat nopietnās ārkārtas situācijās var pasūtīt atzvanīšanu, lai gan darba devējiem ir jāsedz arī visas atpakaļceļa izmaksas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem aptuveni 40 procenti dalībnieku brīvprātīgi strādā savā darbā atvaļinājuma laikā, nesazinoties ar viņiem. 22,1 procents pasīvi seko tēmām, 21,4 procenti lasa e-pastus vai ziņas un 6,6 procenti aktīvi pilda profesionālos uzdevumus. Satraucoši ir tas, ka 7,6 procenti aptaujāto atvaļinājumu pārtrauca vai atcēla darba prasību dēļ.

Šie aptaujas rezultāti un tiesiskais regulējums ilustrē izaicinājumus, ar kuriem mūsdienās saskaras daudzi darbinieki, lai līdzsvarotu atpūtu un pieejamību atvaļinājuma laikā. Sīkāku informāciju par šo tēmu skatiet rakstā inkubators un emuārs Ecovis.