Tramps kā bēgļus ieved baltos dienvidafrikāņus: genocīds vai politisks šovs?

Tramps kā bēgļus ieved baltos dienvidafrikāņus: genocīds vai politisks šovs?

ASV ieradusies pirmā baltādaino dienvidafrikāņu grupa ar bēgļa statusu. Aptuveni 50 cilvēki, tostarp vīrieši, sievietes un bērni, nolaidās Vašingtonā ar čarterreisu no Johannesburgas un devās no turienes uz dažādiem štatiem. ASV valdība prezidenta Donalda Trampa vadībā ir solījusi ļaut bēgļiem ātri naturalizēties un runā par “genocīdu” pret baltajiem lauksaimniekiem Dienvidāfrikā. Tas ir izraisījis ievērojamas domstarpības gan ASV, gan starptautiskā mērogā. Prezidents Tramps kritizēja plašsaziņas līdzekļus par šīs problēmas atspoguļošanu un vainoja Dienvidāfrikas valdību par tās nekritisku vardarbības pret baltajiem lauksaimniekiem attēlošanu viņa valstī.

Eksperti gan norādīja, ka Trampa apgalvojumi ir balstīti uz galēji labējo sazvērestības teoriju. Dienvidāfrikas realitāte liecina, ka vardarbīgi noziegumi skar visas iedzīvotāju grupas un nav vērsti tikai pret baltajiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem. Lai gan Tramps uzsver, ka viņam nerūp zemnieku ādas krāsa, viņš tomēr izvirza šo jautājumu par galveno savā argumentācijā.

Bēgļu uzņemšana un politiskā izcelsme

Paziņojums par to, ka baltajiem Dienvidāfrikas iedzīvotājiem tiks piešķirts bēgļa statuss ASV, nāk saistībā ar Trampa administrācijas plašākiem pārvietošanas centieniem. 2025. gada februārī tā ar regulu paziņoja, ka tiks atbalstīti pilsoņi, kas bēg no valsts atbalstītas diskriminācijas. Šis lēmums ir pretrunā ar ASV ierobežojošo bēgļu politiku pret citiem reģioniem. Tramps apsūdz Dienvidāfrikas valdību balto minoritāšu, īpaši afrikāneru, diskriminācijā un kritizē jauno atsavināšanas likumu, kas ļauj atdot zemi vēsturiski nelabvēlīgām grupām.

Šis likums, kas pieļauj atsavināšanu sabiedrības interesēs, ir paredzēts, lai kompensētu aparteīda laikmeta vēsturiskās netaisnības un paredz kompensācijas maksājumus skartajiem zemes īpašniekiem. Eksperti norādījuši, ka likums vēl nav ieviests, un apgalvo, ka ideja, ka baltie Dienvidāfrikas iedzīvotāji saskaras ar diskrimināciju saskaņā ar likumdošanu, ir nepamatota.

Reakcijas un starptautiskās attiecības

Reakcija uz Trampa izteikumiem bija pretrunīga. Lai gan daži viņu atbalsta, labējie ekstrēmisti veido viņa stāstījumu, citi, piemēram, Garets Ņūhems no Drošības pētījumu institūta, brīdina par šādas retorikas bīstamajām sekām. Šie notikumi ir arī saspīlējuši diplomātiskās attiecības starp ASV un Dienvidāfriku. Dienvidāfrikas valdība noraidīja ASV pasākumu kā politiski motivētu un runāja par "dezinformācijas un propagandas kampaņu". Starptautisko attiecību ministrijas pārstāvis Krispins Fīri uzsvēra apsūdzību nepamatoto raksturu.

Atļaujas ieceļošanai valstī kā bēgļiem parasti ilgst gadus, bet baltajiem dienvidāfrikāņiem bija jāgaida tikai daži mēneši. Trampa administrācija šogad plāno uzņemt kopumā aptuveni 1000 afrikāņu, bēgļiem saņemot ārkārtas palīdzību no Federālā bēgļu nokārtošanas biroja. Šis lēmums ir ne tikai strīdīgs, bet arī redzama zīme par mainīgo bēgļu politiku ASV.

Notikumi Dienvidāfrikā un ASV politikas veidotāju reakcija parāda, cik sarežģīti un daudzslāņaini ir rasisma, vēsturiskās netaisnības atjaunošanas un starptautiskās bēgļu politikas jautājumi. Šī attīstība joprojām ir karsti apspriests temats gan valstīs, gan ārpus tās.

Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, apmeklējiet oz-online.de vai rollingstone.de.