Bilingvālā izglītība: panākumu atslēga Vjetnamas kalnu reģionos!

Bilingvālā izglītība: panākumu atslēga Vjetnamas kalnu reģionos!

Vjetnamas kalnu reģionos, īpaši tādās provincēs kā Ha Giang, Lao Cai, Lai Chau un Dien Bien, ikdienas skolas dzīve ir unikāls izaicinājums pirmklasniekiem. Šie bērni parasti runā savā dzimtajā valodā, piemēram, mongu, dao vai taju valodā, kas ievērojami apgrūtina valsts valodas, vjetnamiešu, mācīšanu. Skolotājiem ir jāpiemēro augsts pacietības un apņēmības līmenis, ne tikai mācot burtus, bet galvenokārt veidojot attiecības ar skolēniem. To uzsver Hadžanas Po Qua skolas skolotāja Nhe Thi Phuong kundze, kura ziņo par grūtībām mācīt tādus bērnus kā Tho Mi Mi, kuri nesaprot vjetnamiešu valodu.

Lai pārvarētu šos šķēršļus, stundās tiek izmantotas elastīgas un intuitīvas mācību metodes. Lai atvieglotu piekļuvi vjetnamiešu valodai, skolotāji izmanto dažādus rīkus, tostarp attēlus, video un spēles. Reālu priekšmetu izmantošana arī veicina mācīšanos un nodrošina skolēnu aktīvu līdzdalību mācību stundās. Jāatzīmē, ka skolotāji pieliek pūles, lai apgūtu arī savu audzēkņu vietējo valodu. Šie pasākumi uzlabo saziņu un nodrošina dziļāku izpratni.

Bilingvālā izglītība un kultūras integrācija

Bilingvālā izglītība, kas ietver gan skolēnu dzimto valodu, gan vjetnamiešu valodu, ir ļoti svarīga mācību satura izpratnei. Tas ne tikai palīdz labāk izprast tēmu, bet arī atvieglo iepazīšanos ar savu kultūru. Skolēni katru nedēļu saņem papildu vjetnamiešu valodas stundas, un tiek piedāvātas arī etniskās nodarbības skolēnu attiecīgajās valodās. Vecāki, kuri bieži vien nerunā vjetnamiski, joprojām aktīvi piedalās, pavadot bērnus uz nodarbībām un atbalstot viņus mācību procesā. Tas rada spēcīgu atbalstu sabiedrībā.

Izglītības eksperti uzsver cieņpilnas mācību vides un starpkultūru bilingvālās izglītības (IZE) nozīmi. Tas uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt bērniem daudzkultūru un daudzvalodu kontekstā visaptverošu izglītību. Vēsturiski bilingvālās izglītības nepieciešamība ir atzīta daudzās valstīs, kuras raksturo dažādas kultūras, piemēram, Latīņamerikā. Šīs pieejas, kas bieži rodas no nepieciešamības izdzīvot daudzvalodu sabiedrībā, liecina, ka studenti šādās programmās bieži sasniedz labākus rezultātus nekā vienvalodu klasēs.

Vjetnamas gadījums liecina, ka augstienes reģionu skolotāji ne tikai sniedz zināšanas, bet arī stiprina skolēnu pašapziņu. Mērķis ir nodrošināt, lai vjetnamieši vairs nebūtu šķērslis šiem bērniem. Drīzāk tai jākļūst par vērtīgu pavadoni mācību procesā, kas iet roku rokā ar pašapziņas un starpkultūru apmaiņas veicināšanu. Šī stratēģija atbilst arī globālajiem centieniem veicināt starpkultūru izglītību un saglabāt valodu daudzveidību, kas joprojām saskaras ar problēmām daudzās valstīs, jo īpaši Latīņamerikā, piemēram, ar pamatiedzīvotāju valodu diskrimināciju.

Daudzvalodu izglītības iniciatīvu radīšana tiek apspriesta arī citās valstīs, piemēram, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, kur vietējo valodu un kultūru iekļaušana kļūst arvien svarīgāka. Tas atbilst globālajām tendencēm novērtēt kultūras daudzveidību un veicināt cieņpilnu starpkultūru dialogu. Vjetnamā bilingvālā izglītība palīdz etniskajām minoritātēm labāk integrēties sabiedrībā, kas var izraisīt pozitīvas sociālās pārmaiņas.