Nenoteiktība digitālajā laikmetā: eksperti apspriež briesmas un risinājumus

Nenoteiktība digitālajā laikmetā: eksperti apspriež briesmas un risinājumus

2025. gada 31. maijā Abbazijā notika augsti novērtēts pasākums, kurā ar prezentācijām uzstājās tādi pazīstami runātāji kā Konrāds Pols Līsmans un Barbara Zehnpfeniga. Savā lekcijā Līsmans apsprieda melu jēdzienu filozofijā un atsaucās uz tādiem domātājiem kā Platons un Nīče. Viņš arī atsaucās uz advokāta Mischa Senn "neprecizitātes prezumpciju", lai izgaismotu digitālās komunikācijas izaicinājumus. No otras puses, Zehnpfennig apšaubīja Hipiasa dialoga autorību un mērķēja uz uzticīgiem zinātniekiem, kuri, pēc viņas domām, pārstāvēja neobjektīvas perspektīvas.

Citā diskusijā žurnālists Christo Buschek runāja par grūtībām, kas saistītas ar datu kopu neobjektivitāti. Viņš ilustrēja savu tēmu ar piemēru par uiguru cietumu nometņu atklāšanu Ķīnā, izmantojot satelītanalīzi. Viņa piezīmes parāda, cik svarīgi ir kritiski izturēties pret datiem, jo ​​īpaši laikā, kad pieaug digitālā vardarbība un dezinformācija.

Kiberdraudi un digitālā drošība

Pasākuma laikā Valters Ungers, bijušais bruņoto spēku digitālās drošības virsnieks, steidzami brīdināja par neskaidrībām, ko rada programmatūra un kiberuzbrukumi. Īpaši satraucošs bija uzmanības trūkums Rietumu draudiem, kas, viņaprāt, ir steidzami jārisina. Taču Ungers nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu par papīra rezerves sistēmām bruņotajiem spēkiem.

Turpmākajās diskusijās neirozinātnieks Joahims Bauers pievērsīsies briesmām, ko cilvēcei rada mākslīgais intelekts un virtuālās pasaules. Šādas tēmas kļūst arvien svarīgākas, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un sabiedrības attīstību.

Digitālā vardarbība un tās ietekme uz demokrātiju

Vēl viena būtiska problēma ir digitālā vardarbība, kas arvien vairāk kļūst par nopietnu demokrātijas problēmu. Minhenes Tehniskās universitātes globālās veselības profesores Janīnas Šteinertes veiktais pētījums liecina, ka gandrīz katrs otrais politiski aktīvais cilvēks, kurš kļūst par digitālās vardarbības upuri, pielāgo savus komunikācijas paradumus. Skartie jūtas spiesti mainīt savu saturu vai apmeklēt sociālo mediju platformas retāk. Īpaši satraucoši ir tas, ka gandrīz katra ceturtā skartā sieviete ir apsvērusi iespēju pilnībā atteikties no sabiedrības redzesloka.

Tādi politiķi kā Ivonna Magvasa no CDU brīdina, ka šādi pastāvīgi uzbrukumi grauj demokrātisko līdzāspastāvēšanu. HateAid rīkotājdirektore Anna-Lēna fon Hodenberga uzsver, ka politiski aktīvo cilvēku aizsardzībai nepieciešama ātra rīcība. Viņa arī aicina partijās izveidot kontaktpunktus skartajām personām, lai nopietnāk pievērstos šai problēmai.

Lai risinātu šos izaicinājumus, sociālo mediju platformu operatoriem būtu ciešāk jāievēro Digitālo pakalpojumu likuma (DSA) prasības. Tas nosaka, ka ir jārīkojas pret naida komentāriem un dezinformāciju. Tomēr Marks Cukerbergs paziņoja, ka Facebook un Instagram ASV būs mazāk regulētas, tādējādi apgrūtinot kriminālvajāšanu par naida komentāriem. Līdzīgas tendences var novērot arī ar Elonu Masku un platformu X.

ES Cukerbergs saskaras ar DSA, kuru ir grūti īstenot, savukārt viņš cer uz ASV prezidenta atbalstu, lai mazinātu spiedienu uz ES. Luisa Noibauere, apņēmīga vides aizsardzības pārstāve, uzsver, ka draudi neierobežos viņas apņemšanos. Viņa visus draudus uzskata par stimulu strādāt godīgākas un iekļaujošākas sabiedrības labā.

Apskatītās tēmas veido pašreizējo diskusiju par digitālo drošību, komunikāciju un izaicinājumiem, kas mūsu sabiedrībai šobrīd ir jāpārvar. Vienlaikus autore pārdomā dziļi iesakņojušos saikni starp pārtiku un kultūru Itālijā un piedāvā ieteikumus, kā pandēmijas laikā rīkoties saudzīgi, piemēram, atjaunināt vakcinācijas un izvairīties no saskarsmes. [Falter] ziņo, ka tas ir ļoti svarīgi ne tikai veselībai, bet arī kultūras identitātei.