Ceļojums, kas mani mainīja: Endijs Pudikombs
Headspace dibinātājs Endijs Pudikombs stāsta par ceļojumu uz Indiju un to, kā tas uz visiem laikiem mainījis viņa dzīvi. Endijam Pudikombam ir maz ticams angļu studenta tituls, kas kļuvis par budistu mūku. 1994. gadā studiju vidū Endijs pieņēma pārsteidzošu lēmumu doties uz Himalajiem un studēt meditāciju. Tā sākās episks ceļojums, kas viņu aizveda apkārt pasaulei un vainagojās ar viņa iesvētīšanu par Tibetas budistu. alt=““>Headspace Šodien viņš ir slavens meditācijas un apzinātības eksperts un godalgotās digitālās veselības platformas Kopfraum līdzdibinātājs. Šeit viņš stāsta par ceļojumu, kas viņu mainīja. Kuras…
Ceļojums, kas mani mainīja: Endijs Pudikombs
Headspace dibinātājs Endijs Pudikombs stāsta par ceļojumu uz Indiju un to, kā tas uz visiem laikiem mainīja viņa dzīvi
Endijam Pudikombam ir maz ticams angļu studenta, kurš kļuva par budistu mūku, tituls. 1994. gadā studiju vidū Endijs pieņēma pārsteidzošu lēmumu doties uz Himalajiem un studēt meditāciju. Tā sākās episks ceļojums, kas viņu aizveda apkārt pasaulei un vainagojās ar viņa iesvētīšanu par Tibetas budistu.
vecs=““>Headspace
Šodien viņš ir slavens meditācijas un apzinātības eksperts un līdzdibinātājsgodalgotā digitālās veselības platformaHeadspace. Šeit viņš stāsta par ceļojumu, kas viņu mainīja.
Kurš reģions vai ceļojums jūs iespaidoja visvairāk?
Ceļojums, kas mani mainīja, bija pamešana no Apvienotās Karalistes, lai kļūtu par budistu mūku Āzijā. Es sāku Indijas ziemeļos, bet mācības aizveda uz Birmu, Taizemi, Krieviju un daudzām citām vietām, pirms atgriezos Indijas Himalajos, kur tiku iesvētīts par Tibetas budistu mūku.
Man bija 22 gadi, kad pametu Londonu, un 32 gadi, kad pametu klosteri, lai atgrieztos. Es devos viens, bet pa ceļam es ieguvu brīnišķīgus draugus no dažādām vidēm un kultūrām, no kuriem daudzi joprojām ir mīļi draugi līdz pat šai dienai.
Kā tas tevi ir mainījis?
Kļūt par mūku ir pieredze, kas maina dzīvi; intensīvas meditācijas apmācības ceļojums vēl vairāk. Uzsvars tiek likts uz to, lai kļūtu mazāk egocentrisks, līdzjūtīgāks, skaidrāks, mierīgāks un laipnāks. Acīmredzot tas joprojām ir nepabeigts darbs un mūža ceļojums, tāpēc es joprojām mācos katru dienu.
Katru dienu es atvēlu kādu laiku meditācijai. Es vairāk novērtēju šo dārgo cilvēka dzīvību un atceros katru dienu būt pateicīgam. Es pavadu vairāk laika domājot par citu laimi un mazāk laika domājot par sevi. Smieklīgi, tas arī mani iepriecina!
Vai esat bijis atpakaļ?
Mūsdienās ar lielisku sievu un skaistu mazuli es vairs negribu kļūt par mūku! Šis laiks bija neticami īpašs, bet šis ir arī neticami īpašs. Tomēr es redzu sevi atgriežamies uz ilgtermiņa atkāpšanos kādā brīdī nākotnē.
Vai jums joprojām ir kāds liels sapņu mērķis, kuru neesat sasniedzis?
Japāna laikam ir vienīgais lielais sapņu galamērķis, kuru neesmu sasniedzis – vienīgais, kas kaut kā nāk prātā. Abi ar sievu esam sapņojuši turp aizbraukt un cerams, ka kādreiz arī tur nokļūsim. Bet man arī patīk sērfot, un joprojām ir tik daudz lielisku sērfošanas vietu, ko pārbaudīt, tāpēc tas varētu arī ietekmēt.
alt="Japānas visspēcīgāko pasu saraksts pasaulē">Travel Madness/ShutterstockJapāna ir viens no Puddicombe sapņu galamērķiem
Ceļvedis vai ne ceļvedis?
Esmu mazliet no abiem. Manuprāt, ceļvedis ir lielisks veids, kā iegūt priekšstatu par apgabalu, kurā uzturaties, gan kultūras identitātes, gan ciema, pilsētas vai pilsētas fiziskās struktūras ziņā. Galvenais ir neizmantot to pārāk daudz.
Ceļvedis ir lielisks, taču ir patīkami pārvietoties kopā ar pilsētu un izpētīt to dabiskā veidā. Man ir aizņemta dzīve, tāpēc, kad esmu atvaļinājumā, man bieži patīk, ka kājas pieņem lēmumus manā vietā.
Vai jūs esat plānotājs vai skatītājs?
Ir svarīgi atrast laimīgu vidi. Ja ir daži restorāni, ko draugi ir ieteikuši, es noteikti pielikšu pūles, lai rezervētu galdiņu, taču tāpat neviens nevēlas justies kā militārā grafikā, un es šajās situācijās esmu diezgan spontāns.
Viesnīca vai hostelis (vai kempings)?
Nekas līdzinās brīvībai izveidot nometni zem zvaigznēm un justies pilnīgi pašpietiekamam (pat ja tas ir tikai 48 stundas!).
Īpaši pēdējos gados man ir paveicies, ka varēju daudz ceļot un apmesties dažādās viesnīcās. Bet tagad mums ir jauns bērniņš, un es esmu sajūsmā, ka varēšu kādu laiku palikt LA!
Kāda bija jūsu vissvarīgākā ceļojumu pieredze?
Es kādreiz lidoju 10 stundas uz austrumiem no Maskavas un joprojām biju Krievijā! Kamčatka ir daļa no Klusā okeāna gredzena — slēpta zeme, kurā atrodas sniegoti vulkāni, ģeotermālie avoti un brūnie lāči. Mēs iekāpām bijušā militārā helikoptera Mi8 helikopterā, lai lidotu uz bāzi kalnos, lai veiktu helikoptera lidojuma laiku. Tā bija neticama pieredze un maģiska zeme.
Galu galā, kāpēc ceļot?
Ceļošana ir lielisks veids, kā iemācīties izkāpt no sevis un redzēt, ko pasaule var piedāvāt. Tas māca mūs ieklausīties, atbrīvoties no iesakņojušajiem viedokļiem, būt līdzjūtīgākiem un saprotošākiem. Tas ļauj mums veidot uzticību un attiecības, kā arī atklāt, kā citi dzīvo, domā un jūtas. Šīs lietas ir nenovērtējamas, lai dzīvotu labu dzīvi.
vecs=““>
Endija Pudikomba (Andy Puddicombe) ceļvedis “Headspace” meditācijai un apzinātībai demistificē meditāciju mūsdienu pasaulei un ir pieejams un praktisks ceļš uz lielāku veselību, laimi un labklājību tikai 10 minūtēs.
Vāka attēls: Kriss Piasons/Shutterstock
.