Horvātija pirms vasaras atvaļinājuma: pieaugošais pārpalikums satiekas ar krītošiem skaitļiem!

Horvātija pirms vasaras atvaļinājuma: pieaugošais pārpalikums satiekas ar krītošiem skaitļiem!

Horvātija saskaras ar izaicinājumu tūrisma nozarē pēc tam, kad valstī 2024. gadā tika reģistrēts rekordliels tūristu skaits. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apmeklētāju skaits palielinājās par gandrīz četriem procentiem. Taču tajā pašā laikā Horvātijas Tūrisma pārvaldes ziņojums liecina, ka nakšņošanas skaits ir samazinājies par aptuveni vienu procentu, īpaši maijā un jūnijā. Tas notiek, neskatoties uz izmitināšanas piedāvājuma pieaugumu par pieciem procentiem, kas liecina, ka daudzi jauni dzīvokļi un brīvdienu mājas var palikt neizmantoti. Šī attīstība tiek raksturota kā "satraucoša tendence", kas var apdraudēt daudzu mazo pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stabilitāti. Darbinieki ir nobažījušies, ka, ja šī tendence turpināsies, daudziem pakalpojumu sniedzējiem nāksies slēgt vai pārdot savas naktsmītnes, kas var izraisīt cenu kritumu un palielināt konkurenci.

Aplūkojot tirgus apstākļus, redzams, ka pieprasījums pēc naktsmītnēm, kā arī atpūtas aktivitātēm un ekskursijām ir būtiski krities. Arī restorānu nozare izjūt sekas: restorāni cīnās ar mazāku viesu skaitu, vienlaikus spiesti paaugstināt cenas. Šo situāciju veicina transporta izmaksu, pakalpojumu un pārtikas cenu kāpums, kā arī kvalificētu darbinieku trūkums ēdināšanas un viesnīcu nozarēs. Turklāt Eiropas čempionāts futbolā un vēlās Svētdienas brīvdienas lika daudzām ģimenēm pielāgot savus atvaļinājuma plānus, kas arī ietekmēja rezervāciju skaitu. Neskatoties uz Vācijas, Austrijas un Šveices tūristu samazināšanos, ir vērojams apmeklētāju pieaugums no Polijas, Čehijas un Slovākijas.

Masu tūrisma ietekme

Vides aizstāvji jau sen kritiski vērtē masu tūrisma negatīvo ietekmi Horvātijā. Lai gan uzplaukumam ir ekonomiskas priekšrocības, tūrisms veido līdz pat 20 procentiem no Horvātijas iekšzemes kopprodukta, īpaši piekrastes reģionos, tas rada arī ievērojamas vides problēmas. Horvātijas pievienošanās Šengenas zonai un eiro ieviešana 2023. gadā ir palielinājusi iespējas tūristiem no Šengenas zonas valstīm, tādējādi veicinot tālāku apmeklētāju skaita pieaugumu. Kritiķi gan baidās, ka eiro ieviešanu daži uzņēmumi izmantos kā ieganstu cenu celšanai.

Vides aizstāvji īpaši brīdina par ietekmi Istrijā, kur pieaug tādas problēmas kā neatbilstoša infrastruktūra un nelikumīgi būvniecības projekti. Viņi pieprasa stingrāku kontroli un pasākumus pret negodīgu praksi. Tādu iniciatīvu kā Dalmatia Green sertifikācijas projekts, kura mērķis ir atzīt ilgtspējīgu izmitināšanu, ir vērsts pret masu tūrismu un situācijas uzlabošanu.

Ceļš nākotnē

Horvātijas valdība plāno visaptverošu tūrisma likumu, kura mērķis ir regulēt nozares izaugsmi un ieviest brīvdienu nodokli. Šis nodoklis ir paredzēts videi, un tas tiks ieviests skartajos reģionos. Tomēr runas par ieviešanu sākotnēji nav plānotas ātrāk par 2025. gadu. Nākamie gadi varētu būt izšķiroši, lai atrastu līdzsvaru starp ekonomiskajiem ieguvumiem un vides ilgtspējību.