500 gadi zemnieku kariem: no sacelšanās līdz agrārā kapitālisma laikmetam!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet, kā mūsdienās ietekmē vēsturiskās zemnieku sacelšanās un kādu lomu spēlē tūrisms un agrārais kapitālisms.

Erfahren Sie, wie historische Bauernaufstände von heute beeinflusst werden und welche Rolle Tourismus und Agrarkapitalismus spielen.
Uzziniet, kā mūsdienās ietekmē vēsturiskās zemnieku sacelšanās un kādu lomu spēlē tūrisms un agrārais kapitālisms.

500 gadi zemnieku kariem: no sacelšanās līdz agrārā kapitālisma laikmetam!

2025. gadā sabiedrībā ir ilga zemnieku sacelšanās vēsture, kam ir bijusi izšķiroša loma pēdējo 600 gadu politiskajā ainavā. Georga Seesslen rakstā par Freitagu ir aplūkotas sarežģītās attiecības starp lauksaimniekiem un dažādām politiskajām kustībām un uzsvērta termina “lauksaimnieks” plūstamība. Sākotnēji definēts kā cilvēks, kurš dzīvo kādā teritorijā un audzē pārtiku, bet 18. gadsimtā zemnieka loma arvien vairāk tika pielīdzināta jēdzienam "zemnieks". Šī attīstība parāda, ka lauksaimnieki nav viendabīga klase; tie ir no nabaga līdz bagātam, no vareniem līdz bezspēcīgiem.

Zemnieku loma vēsturiski bieži ir bijusi feodālo un kapitālistisko spēku cīņas par varu mērķis. Politiskās kustības, kas mēģināja piesavināties zemnieku karus, ietvēra marksistus, nacistus un dažādas konservatīvās un liberālās kustības. Zemnieki parasti ir piesaistīti savai zemei ​​un cīnās par savu ekonomisko eksistenci un brīvību. Tomēr lauku sabiedrību raksturo nestabilitāte, kas bieži vien rada spiedienu migrēt uz pilsētām vai kolonijām.

Sacelšanās un neapmierinātības cēloņi

Lauksaimniekiem bija jāatsakās no lielas ražas un peļņas daļas un jāsniedz roku pakalpojumi. Šos ekonomiskos ierobežojumus pastiprināja dzimtbūšana un ar to saistītās regulēto mājsaimniecību tiesības. Piemērs tam ir “nāves nodoklis”, kas paredzēja, ka mirušā zemnieka ģimenei saimniekam ir jāatstāj labākais apģērbs un vislabākais mājlops. Daudzi zemnieki dzīvoja situācijā, kad viņiem gandrīz nebija savas tiesības un bija jāpakļaujas saimniekam. Lai pieņemtu tādus lēmumus kā dzīvesvietas maiņa vai laulības, bija nepieciešama saimnieka atļauja, kas izraisīja vilšanos.

2015. gads bija gads, kad Mārtiņš Luters publicēja savu labi zināmo darbu “On the Freyheith of a Christian Man”. Daudzi zemnieki Lutera izteikumus interpretēja kā atbalstu savām prasībām par dzimtbūšanas izbeigšanu, taču tas bija pārpratums. Pats Luters laicīgās prasības neuzskatīja par Bībelē pamatotām un iestājās par paklausību kungiem. Turpretim reformators Ulrihs Cvingli uzskatīja Bībeli par kristīgas dzīves pamatu un apgalvoja, ka cilvēki var gāzt varas iestādes, ja tās pārkāpj Bībeles noteikumus.

Vienotība un nesaskaņa starp nemierniekiem

Zemnieku neapmierinātības dēļ 1525. gadā izveidojās kustība, kas martā sapulcējās Memingenā, lai formulētu “Divpadsmit rakstus”. Šos rakstus, kuros apkopotas zemnieku prasības, būtiski ietekmējis Cvinglija skolnieks Kristofs Šapelers. Galvenā prasība bija dzimtbūšanas atcelšana, kas tika uzskatīta par kalpību. Citas prasības ietvēra tiesības brīvi izvēlēties priesteri, labākus dzīves apstākļus un atteikšanos no pārmērīga piespiedu darba.

Kungu reakciju uz šīm prasībām lielākoties raksturoja neizpratne un ironija. Viņi izrādīja nelielu vēlmi apvienoties, kas izraisīja iekšēju konfliktu rašanos starp nemierniekiem. Galu galā Lielais vācu zemnieku karš, kas sākās 1524. gadā, beidzās traģiski, jo nemiernieki cīnījās viens pret otru un nespēja demonstrēt vienotu stratēģiju.

Gadsimtu gaitā zemnieku loma ir būtiski mainījusies. Kaujinieciskā un politiskā atjaunotne noveda pie kustību radīšanas, kas saturēja gan atjaunojošus, gan reakcionārus elementus. Šīs tendences galu galā noveda pie nacionālsociālisma kodola. Sekojošā pēckara modernizācija arī veicināja zemnieku skaita samazināšanos un neatgriezeniski mainīja lauku kopienas. Atliek vien redzēt, ka neapmierinātība ar politiskiem lēmumiem un cīņa pret rūpniecības iznīcināšanu ir pastāvīgi pavadoņi zemnieku vēsturē.

Jaunāko zemnieku sacelšanās vadošās personas bieži nāk no zemes īpašniekiem vai agrārkapitālistiem, kas atklāj arī saikni ar labējiem ekstrēmistiem. Zēslena rakstā ir apkopots, ka vēsturiski ir sarežģīti identificēt pastāvīgu brīvības un pretošanās kustību zemnieku sacelšanās laikā, izceļot zemnieku kustības sarežģītību un daudzveidību. Problēmas, ar kurām saskaras lauksaimnieki, joprojām ir aktuālas šodien, un viņu cīņa par ekonomisko brīvību un sociālo taisnīgumu ir aktuāla tēma.

Plašākai informācijai par Zemnieku karu vēsturi iesakām rakstus par piektdiena un Zināšanas par planētu.

Quellen: