Trauksme Gardas ezerā: invazīvie sams apdraud vietējās sugas!

Trauksme Gardas ezerā: invazīvie sams apdraud vietējās sugas!

Gardas ezers Itālijā, kas ir populārs tūristu un ūdenslīdēju galamērķis, saskaras ar nopietnu invazīvo sugu apdraudējumu. Šo gleznaino ezeru, kas ir īpaši pazīstams ar tā dzidrajiem ūdeņiem un iespaidīgajām krasta ainavām, arvien vairāk skar dažādas invazīvas sugas, kas apdraud vietējo ekosistēmu. Ūdenslīdēji un zvejnieki ir novērojuši satraucošu šo sugu skaita pieaugumu, īpaši ziemeļu apgabalā ap Riva del Gardu.

Vietējā niršanas grupa, kas dokumentē zemūdens dzīvi un ekosistēmu izaicinājumus, izsauc trauksmi. Invazīvās sugas, kas strauji vairojas, ir krabji, mīdijas un īpaši apdraudošie “briesmoņi” sams, kas var izaugt līdz trīs metriem un izspiež endēmiskās sugas. Gardas ezera zvejnieki jau ir norādījuši uz šo problēmu, jo milzīgie sams ne tikai samazina zivju krājumus, bet arī uzbrūk citiem dzīvniekiem, piemēram, ūdensputniem un mazajiem zīdītājiem.

Draudi no milzu samiem

Milzu sams īpaši izplatās apgabalos starp Sirmioni un Lazīzi, tādējādi apdraudot ezera ekoloģisko līdzsvaru. Pēc Marko Brognoli ūdenslīdēju domām, apstākļi Gardas ezerā ir ideāli šo samsu vairošanai: dzidrs ūdens, seklas krasta vietas un augsta ūdens temperatūra ļauj populācijai ātri augt. Pagājušajā gadā niršanas laikā Brognoli un draugi spēja noķert 14 sams tikai 200 metru attālumā. Sams arī izjauc vietējo sugu, īpaši basa, vairošanās ciklus, kuru nārstu ēd.

Situāciju pasliktina citas invazīvas sugas, piemēram, Luiziānas sarkanais vēži (Procambarus clarkii) un jūras gliemene. Luiziānas sarkanie vēži, kas pazīstami arī kā "svešzemju garneles", ir īpaši rijīgi un grūti kontrolējami. Tās dabiskie plēsēji, piemēram, kaijas, gārņi un dažas zivju sugas, nespēj sekot līdzi sugas straujajai savairošanai. Gardas ezerā kopš 2023. gada pazīstamā mīdija atņem ūdenim barības vielu un palielina skābekļa patēriņu, radot turpmākus bojājumus.

Reakcijas un ieteikumi rīcībai

Satraucošā situācija radījusi bažas vides aizstāvju un tūrisma operatoru vidū. Kamēr makšķernieki pieprasa nekavējoties izstrādāt strukturētu ierobežošanas stratēģiju, izskan priekšlikumi izveidot sams savākšanas un izmešanas punktus, kas līdzīgi mežacūku regulējumam, lai nodrošinātu zvejniekiem atalgojumu. Jau novērots, ka citos Itālijas reģionos, piemēram, Mantujā, ezerus gandrīz iztukšojušas invazīvās sugas, kas arī izraisījis tūrisma samazināšanos tur.

Tāpēc Gardas ezers saskaras ne tikai ar ekoloģiskām, bet arī ekonomiskām problēmām. Ezera nākotne šobrīd ir atkarīga no ātras un efektīvas reģionālās politikas reakcijas, lai saglabātu trauslo ekosistēmas līdzsvaru un nodrošinātu pozitīvo ietekmi uz tūrismu. Speciālisti brīdina, ka bez atbilstošiem pasākumiem Gardas ezera skaistums un pievilcība ir nopietni apdraudēta.