Bundestag izlemj: komitejas visiem - AFD protesti vardarbīgi!

Bundestag izlemj: komitejas visiem - AFD protesti vardarbīgi!

Berlin, Deutschland - 2025. gada 5. jūnijā Bundestag apstiprināja vēlēšanu testa, imunitātes un procedūras noteikumu komitejas interpretācijas lēmumu. Šis lēmums tika pieņemts ar balsīm no CDU/CSU, SPD, Bündnis 90/Die Greens un kreiso frakcijām, kamēr tikai AFD frakcija bija pareiza. Lēmums attiecas uz vēlēšanu tiesībām uz priekšsēdētāja un pastāvīgo komiteju priekšsēdētāja vietnieku piekļuves procedūrā.

Lēmuma pamatā ir procedūras komitejas ziņojums (21/303) un atzīst, ka piekļuves procedūras frakcija var nesaņemt tiesības ierosināt abiem amatiem tajā pašā komitejā. Tas notiek saskaņā ar gadu desmitiem ilgu parlamenta praksi, kas dod priekšroku atšķirīgai parlamentārās priekšsēdētāja grupas un priekšsēdētāja vietnieka grupai. Komiteju sanāksmes, it īpaši tās, 1. jūnijā, ir apstiprinājušas šo regulu.

Lēmuma fons

Komitejas priekšsēdētājs Macit Karaahmetoğlu (SPD) un koalīcijas frakcijas uzsver dažādās frakcijas grupas augsto prioritāti. Viena no bažām, ko ir izvirzījusi arodbiedrības frakcija, ir arī izvairīšanās no vakancēm, kas var rasties, ja frakcija ieņem abas pozīcijas. Šis dalījums ir paredzēts, lai nodrošinātu spēju rīkoties. SPD redz arī iespējamu ierobežojumu spējā rīkoties komitejās, ja abas pozīcijas aizņem viena un tā pati frakcija.

Zaļās grupas pārstāvis uzsver, ka esošā prakse saista visas frakcijas un nav opozīcijas izslēgšanas. No otras puses, AFD kritizē lēmumu un redz vēlēšanu lēmuma iemeslu trūkumu. Tas uzsver, ka vakanču iemesls ir noteiktu kandidātu neatvēlēšana.

Komiteju loma Bundestag

Bundestāgas subjekts lielā mērā ir organizēts komitejās, kuras ir tehniski organizētas, salīdzinot ar politiskajām grupām. Kā piemērus var minēt Juridisko komiteju, budžeta komiteju un lūgumrakstu komiteju. Šo komiteju sastāvs ir balstīts uz parlamentārās grupas proporzu, kas nozīmē, ka okupācijai jāatspoguļo politisko grupu attiecība plenārsēdē. To sauc par spoguļattēla principu.

Komitejas priekšsēdētājam ir konstitucionāla nozīme, jo tā var ietekmēt mazākuma parlamentārās kontroles tiesības. Neskatoties uz to, komitejas priekšsēdētājam ir tādas pašas balsošanas tiesības kā citiem locekļiem. Komitejas locekļu nosaukšana parasti slēpjas frakcijās, savukārt Bundestag nolemj par komiteju izveidošanu kā daļu no tās rīkojuma autonomijas. Ārējo jautājumu komiteja un lūgumrakstu komiteja ir konstitucionāli noteikta saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām.

Jaunais Bundestāgas lēmums parāda, cik svarīgs varas un atbildības sadalījums ir parlamentārajās struktūrās. Tas nodrošina, ka komiteju operatīvajā biznesā tiek izmantoti arī dažādi politiskie uzskati.