Bundestāgs nolemj: Komitejas visiem – AfD vardarbīgi protestē!

Bundestāgs nolemj: Komitejas visiem – AfD vardarbīgi protestē!

2025. gada 5. jūnijā Bundestāgs apstiprināja Vēlēšanu pārbaudes, imunitātes un reglamenta komitejas interpretējošu lēmumu. Šāds lēmums tika pieņemts ar CDU/CSU, SPD, Alianses 90/Zaļo un kreiso balsīm, savukārt pret to balsoja tikai AfD frakcija. Rezolūcija attiecas uz tiesībām ierosināt pastāvīgo komiteju priekšsēdētāja un vietnieku kandidātus piekļuves procedūrā.

Lēmums ir balstīts uz Noteikumu komitejas ziņojumu (21/303), un tajā ir atzīts, ka deputātu grupai nevar tikt dotas tiesības piekļūšanas procedūrā ierosināt abus amatus vienā komitejā. Tas atbilst gadu desmitiem ilgajai parlamenta praksei, kas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam dod priekšroku dažādām frakcijām. Komitejas sanāksmes, īpaši 1. jūnijā, šo noteikumu pastiprināja.

Lēmuma priekšvēsture

Komitejas priekšsēdētājs Macit Karaahmetoğlu (SPD) un koalīcijas frakcijas uzsver dažādu frakciju piederību lielo nozīmi. Viena no bažām, ko paudusi arī Savienības deputātu grupa, ir izvairīšanās no vakancēm, kas var rasties, ja viena deputātu grupa ieņem abus amatus. Šis sadalījums ir paredzēts, lai nodrošinātu komiteju rīcībspēju. Tāpat SPD saskata iespējamu ierobežojumu komiteju rīcībspējā, ja abus amatus ieņem viena un tā pati frakcija.

Zaļo frakcijas pārstāvis uzsver, ka pastāvošā prakse ir saistoša visām politiskajām grupām un opozīcijas izslēgšana nepastāv. Savukārt AfD lēmumu kritizē un saskata vēlēšanu lēmuma pamatojuma trūkumu. Viņa uzsver, ka atsevišķu kandidātu neievēlēšana ir cēlonis vakancēm.

Komiteju loma Bundestāgā

Bundestāga tehniskais darbs lielā mērā tiek veikts komitejās, kas ir tehniski organizētākas nekā parlamenta grupas. Piemēri ir Juridiskā komiteja, Budžeta komiteja un Lūgumrakstu komiteja. Šo komisiju sastāvs tiek veidots, balstoties uz deputātu grupu proporcionālu pārstāvniecību, kas nozīmē, ka sastāvam jāatspoguļo attiecības starp deputātu grupām plenārsēdē. To sauc par spoguļattēla principu.

Komitejas priekšsēdētāja amatam ir konstitucionāla nozīme, jo tā var ietekmēt mazākumtautības parlamentārās kontroles tiesības. Neskatoties uz to, komitejas priekšsēdētājam ir tādas pašas balsstiesības kā citiem locekļiem. Par komiteju locekļu izvirzīšanu parasti atbild parlamenta frakcijas, savukārt par komiteju izveidi lemj Bundestāgs sava reglamenta autonomijas ietvaros. Konstitucionāli pieprasītās komitejas ir Ārlietu komiteja un Lūgumrakstu komiteja.

Bundestāga jaunais lēmums parāda, cik svarīga ir varas un atbildības sadale parlamentārajās struktūrās. Tas nodrošina, ka dažādie politiskie uzskati tiek atspoguļoti arī komiteju darbībā.