Kanclers Merzs aicina uz mieru: Ukrainai tagad pamieru!

Kanclers Merzs aicina uz mieru: Ukrainai tagad pamieru!

2025. gada 15. maijā kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) aicināja Ukrainā noslēgt “beznosacījumu” pamieru, lai nodrošinātu steidzami nepieciešamās sarunas par ilgstošu mieru. Mercs izvirzīja šīs prasības pēc tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērresu, kurā tika uzsvērta ātru sarunu nepieciešamība. Pašreizējā situācijā ES Komisija izgaismo notiekošo Ukrainas konfliktu, lūdzot izstrādāt jaunus priekšlikumus sankcijām pret Krieviju, kas skars gan enerģētikas, gan finanšu sektoru.

13. maijā notika nopietns incidents, kad Krievijas militārā lidmašīna (Sukhoi Su-35) pārkāpa Igaunijas gaisa telpu. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna šo notikumu raksturoja kā nepieņemamu un liecina par spriedzes saasināšanos reģionā. Tāpat ziņots, ka uz plānoto tikšanos par Ukrainas karu Stambulā neieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kamēr nav skaidrs, vai uz to ieradīsies arī prezidents Vladimirs Putins.

Pamiers un miera sarunas

Situāciju pasliktina jau pagājis ultimāts Krievijai par pamieru. Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā, tostarp Vācija, Francija, Lielbritānija un Polija, bija aicinājušas uz 30 dienu pilnīgu un beznosacījumu pamieru kā priekšnoteikumu miera sarunām. Krievija šo ultimātu noraidīja un turpināja uzbrukumu, vēl vairāk destabilizējot reģionu.

ANO ģenerālsekretārs António Guterres ir piedāvājis atbalstu taisnīgam miera risinājumam un uzsvēris pamiera nozīmi. Vismaz divi cilvēki gājuši bojā un vēl deviņi ievainoti Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas ziemeļaustrumu pilsētā Sumi. Vācijas ārlietu ministrs Johans Veidefuls uzsvēra ciešu koordināciju ar ASV, lai panāktu mieru Ukrainā, un draudēja Krievijai ar sekām, ja tā neatbildēs uz prezidenta Volodimira Zelenska piedāvājumu.

Jaunas sankcijas un starptautiskā diplomātija

Kopš kara sākuma ES jau ir pieņēmusi 16 sankciju paketes pret Krieviju, un tiek gatavota 17. pakete. Šī pakete ietvers pasākumus pret Krievijas ēnu floti un uzņēmumiem, kas apiet esošās sankcijas. Ņemot vērā Ungārijas neskaidro piekrišanu jauniem pasākumiem, atliek gaidīt, kā ES reaģēs uz notiekošo agresiju.

Tikmēr arī ASV prezidents Donalds Tramps ir ieinteresēts piedalīties sarunās Turcijā, ja klāt būs arī Putins. Kamēr Putins pauda vēlmi pēc tiešām sarunām un norādīja, ka priekšnoteikumiem nevajadzētu būt, Krievija tomēr ir formulējusi savas prasības. Daudziem novērotājiem ir aizdomas, ka Putins nevēlas runāt tieši ar Zelenski; Tāpēc diskusijas, iespējams, varētu notikt tikai īpašo sūtņu līmenī.

Turklāt Vācijā un Šveicē tika arestēti trīs ukraiņi, kuri tiek turēti aizdomās par uzbrukumu plānošanu preču transportam Vācijā. Šie notikumi izceļ sarežģīto situāciju un pastāvīgās drošības bažas saistībā ar konfliktu un uzsver nepieciešamību pēc skaidrības un diplomātijas.

Tāpēc Ukrainas konflikta dinamika joprojām ir saspringta, jo starptautiskie dalībnieki turpina mēģināt panākt mieru un stabilizēt humanitāro situāciju.

Papildinformāciju skatiet BR.de un Tagesschau.de.