Maljorka sacelšanās: 8000 protestētāju pieprasa mazāk tūrisma!

Maljorka sacelšanās: 8000 protestētāju pieprasa mazāk tūrisma!

Palma de Maljorkā pagājušās nedēļas nogalē izcēlās vietējo iedzīvotāju dusmas par masu tūrismu. Apmēram 8000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret pieaugošo apmeklētāju skaitu un ar to saistītajām problēmām ar devīzi “Menys turisme, més vida” (“Mazāk tūrisma, vairāk dzīves”). Protesta gājiens veda no Plaça d’Epanya līdz Passeig del Born promenādi. Dalībnieki skandēja saukļus, piemēram, “Ja tu mīli Maljorku, neiznīcini to!” un aicināja veikt steidzami nepieciešamo pavērsienu tūrismā.

Protesti bija vērsti ne tikai pret reģionālajām un valstu valdībām, bet arī tieši pret pašiem tūristiem. Daži no demonstrantiem atpūtniekus apsmidzināja ar ūdens pistolēm, lai pievērstu uzmanību kritiskajai situācijai. Pēc atpūtas ekonomistes Annas Bērtones domām, masu tūrisma tiesiskais regulējums salā tiek kritizēts. Viņa uzsver, ka ir nepieciešams līdzsvars starp ekonomiskajiem ieguvumiem no tūrisma un sociālo un vides izmaksu samazināšanu, lai saglabātu vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pieaugošās tūristu plūsmas un to sekas

2025. gadā Baleāru salas sagaida rekordliels apmeklētāju skaits — vairāk nekā 20 miljoni tūristu, kas ir vairāk nekā par 5 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2024. gadā jau ir liels tūristu skaits – aptuveni 13,5 miljoni. Vācu klienti ir lielākā grupa ar vairāk nekā 5 miljoniem ieceļotāju un par 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad salā jau laiku pavadīja 3 miljoni vāciešu. Tūristi Baleāru salās kopumā iztērēja 22,4 miljardus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā pērn.

Taču lielajam pieaugumam ir arī trūkumi. Augstas īres maksas, ierobežotas dzīvojamās platības, atkritumi un troksnis ir tikai dažas no problēmām, kuras saasina tūrisms. Protestētāji ne tikai pieprasa ierobežot apmeklētāju skaitu, bet arī moratoriju kruīziem un izbeigt tūristu nomu. Jumta iniciatīvas pārstāvis Jaume Pujols kritizēja reģionālās valdības nezināšanu kopš līdzīgiem protestiem 2024. gada jūlijā.

Pasākumi tūrisma ierobežošanai

Citās masu tūrisma skartajās Eiropas pilsētās jau ir veikti radikāli pasākumi. Tādas pilsētas kā Barselona un Venēcija ir ieviesušas stingrus noteikumus un aizliegumus. Piemēram, Barselonā līdz 2028. gadam plānots aizliegt 10 000 īstermiņa īres īpašumu. Venēcijā tūristiem sezonas laikā ir jāmaksā ieejas maksa, un lielas ekskursiju grupas vairs nav atļautas. Līdzīgus noteikumus varētu apspriest arī Maljorkā, lai saglabātu sociālo un ekoloģisko līdzsvaru.

• Einige mögliche Maßnahmen zur Beschränkung des Tourismus sind:
• Tickets für Tagesbesucher
• Obergrenzen für touristische Betten
• Marketingkampagnen für nachhaltigen Tourismus
• Erhöhte Tourismusabgaben oder -steuern

Annas Bērtones argumenti, ka reģionu slēgšana uz gadu nav jēga, uzsver nepieciešamību rast pārdomātus risinājumus. Barselonas piemērs parāda, ka tūristu spiediens uz pilsētām joprojām ir nemainīgs, un steidzami ir nepieciešama pārdomāšana, lai aizsargātu vietējo iedzīvotāju identitāti un dzīves kvalitāti.

Lai gan Baleāru salas sagaida rekordlielu apmeklētāju skaitu, vēl ir jāredz, kā protestu kustība Palmā ietekmēs reģionālo un valsts lēmumu pieņēmējus. Demonstrantu mērķis joprojām ir skaidrs: ilgtspējīga un videi draudzīga tūrisma politika, kas ņem vērā arī vietējo iedzīvotāju vajadzības.

Kā Merkurs ziņojumos teikts, ka nepieciešamība līdzsvarot tūrisma peļņu ar sociālajām un vides izmaksām tuvākajā nākotnē varētu radīt būtiskas izmaiņas pieejā tūrismam Baleāru salās. Jautājumi par ražas maksimizāciju var rasties arī citos ietekmētajos Eiropas reģionos.

Situācija Maljorkā joprojām ir saspringta, un aicinājumi būtiski samazināt tūristu plūsmas ir skaļāki nekā jebkad agrāk. Jāatrod līdzsvars starp ekonomiskajiem panākumiem un vietējo iedzīvotāju vajadzībām.

Sīkāku informāciju par protestu un tā norisi var atrast ziņojumā ikdienas ziņas jānoņem.