Apmācies noskaņojums tūrismā: Lejassaksija cīnās ar augstām izmaksām!

Apmācies noskaņojums tūrismā: Lejassaksija cīnās ar augstām izmaksām!

Viesmīlības un tūrisma nozarē Lejassaksijā noskaņojums ir apmākts. To liecina Lejassaksijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras (IHKN) pavasara aptauja, kurā piedalījās aptuveni 450 uzņēmumu. Pirmās pozitīvās pazīmes no labajiem laikapstākļiem Lieldienu brīvdienās neveicināja nozares drūmo perspektīvu. Izaicinājumi ir dažādi un sarežģīti.

Saskaņā ar aptauju, pieaugošās darbaspēka izmaksas un augstās enerģijas un izejvielu cenas ir galvenie faktori, kas ietekmē viesmīlības nozari. IHKN rīkotājdirektore Monika Šerfa uzsver, ka nekas neliecina par plašu optimismu. Klimata indekss viesmīlības nozarē nedaudz pieauga no 87,5 punktiem rudenī līdz 90,6 punktiem pavasarī. Pērn šī vērtība bija 90,2 punkti, kas liecina par nelielu uzlabojumu, taču joprojām ir tālu no stabilitātes.

Nozarei raksturīgi riski

Ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu pašreizējo situāciju vērtēja kā labu, apmēram puse – apmierinošu, bet aptuveni 28 procenti – kā sliktu. Satraucoši ir tas, ka tikai 18 procenti uzņēmumu sagaida labvēlīgāku biznesa situāciju, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar rudeni (8 procenti). Apmēram trešdaļa pat sagaida, ka situācija pasliktināsies, bet gandrīz puse sagaida, ka situācija paliks tāda pati.

85 procenti aptaujāto lielāko uzņēmējdarbības risku identificēja kā darbaspēka izmaksas, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Būtisku risku 76 procentiem uzņēmumu rada arī enerģijas, izejvielu un pārtikas izmaksas, kam seko ekonomiskās politikas nosacījumi (60 procenti) un darbinieku trūkums (51 procents). Nozarē sagaidāms, ka cenas būs jāpaaugstina 44 procentiem uzņēmēju, savukārt vairāk nekā puse sagaida, ka cenas paliks nemainīgas.

Politikas pasākumi un perspektīvas

Neskatoties uz saspringto situāciju, ir pazīmes, kas liecina par zināmu pārliecības līmeni. Federālās valdības paziņotie pasākumi, piemēram, tirdzniecības nodokļa samazināšana maltītēm restorānos no 2026. gada, varētu dot nozarei zināmas cerības. Šerfs arī aicina federālo valdību samazināt birokrātiju un vairāk uzticēties uzņēmumiem.

Aptauja notika laikā no aprīļa sākuma līdz maija sākumam, un tajā piedalījās gan viesnīcu, ēdināšanas, kempinga nozares uzņēmumi, gan tūrisma aģentūras un tūrisma operatori. Problēmas, ar kurām saskaras nozare, atspoguļojas arī vispārējās tendencēs darba tirgū. Skaļi Destatis Darbaspēka izmaksas Vācijā turpina pieaugt, ietekmējot gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Ja netiks atrasti stabili risinājumi, neskaidrības var ietekmēt visu nozari.