Suche
Mein Konto
Skaņu pirāti iekaro skatuvi: Svētki mūzikas skolai!
2025. gada 18. maijā Ernsta un Annas Rumleru zālē bērni prezentēja muzikālo daudzveidību muzikālā izrādē “Skaņu pirātu ceļojums”.
Skaņu pirāti iekaro skatuvi: Svētki mūzikas skolai!
Agrīnās muzikālās izglītības nozīme arvien vairāk tiek atzīta, kā notikums mūzikas skolā Ernsta un Annas Rumleru zālē Laichingenā. Šeit savas prasmes prezentēja bērni vecumā no 19 mēnešiem līdz skolas vecumam muzikālā izrādē “Skaņu pirātu ceļojums”. Tērpušies krāsainos pirātu kostīmos un mūzikas skolotāju Kerstinas Braigas, Alberta Bušelera un Terēzas Molas pavadībā, mazie uz sava kuģa “Melodia” “izbrauca” pa dažādām skaņu pasaulēm.
Bērni atklāja dažādu valstu melodijas un dziedāja pirātu dziesmu: “Šodien gribam ceļojumā, hulla, balu, ķipa, gribam redzēt tālas zemes”. Tika apspriesti dažādi instrumenti un skaņas, piemēram, tonewoods no Anglijas un bungas no Āfrikas, bet arī pirātu dzīves izaicinājumi, piemēram, vētras un ilgas pēc zemes redzeslokā.
Veiksmīgi dalībnieki programmā “Jaunieši muzicē”
Mērs Aleksandrs Baumans izmantoja iespēju apbalvot Ehingenas mūzikas skolas rajona konkursa “Jugend musiziert” laureātus. Uzvarētāju vidū bija Florentina Esterhammere, kura sniedza savas dziedāšanas paraugu koncertā klostera klosterī. Uzstājās arī citi klavieru klašu un blokflautu pulciņu audzēkņi, iespaidīgi demonstrējot muzikālo talantu daudzveidību.
Pasākumā tika piedāvāta iespēja arī pašiem kļūt aktīviem: interesenti bērni varēja izmēģināt dažādus instrumentus, lai atrastu sev piemērotāko. Tas notiek kā daļa no instrumentu karuseļa, kas tiek piedāvāts bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei. Nākamo piecu līdz sešu nedēļu laikā cita starpā tiks prezentēta vijole, klavieres, oboja, trompete, ģitāra un bungas.
Agrīnā muzikālā izglītība un tās priekšrocības
Agrīnās muzikālās izglītības nozīmīgumu apstiprina empīriskie dati. Bērni ir uzņēmīgi pret mūziku jau no dzimšanas; Viņi jau dzird skaņas grūtniecības laikā. Saikne ar mūziku sniedz drošību un atbalsta saziņu starp vecākiem un viņu bērniem, izmantojot runas muzikālās īpašības, piemēram, augstumu un ritmu. Bērni bieži izpauž sevi muzikāli, pirms viņi spēj atrast vārdus.
Līdz ar vecumu palielinās līdzdalība ar mūziku saistītās aktivitātēs. Līdz divu gadu vecumam šādus piedāvājumus izmanto jau 10% bērnu. Īpaši pamanāms ir tas, ka meitenes (22%) piedalās biežāk nekā zēni (16%). Vecāku izglītība un māšu nodarbinātība ir papildu faktori, kas ietekmē dalību muzikālās izglītības programmās. Akadēmisko vecāku bērni biežāk apmeklē strukturētas mūzikas programmas.
Lai veicinātu muzikālo pamatizglītību, daudzi dienas aprūpes centri cieši sadarbojas ar mūzikas skolām. Lielākajā daļā federālo zemju mākslas izglītība ir iekļauta izglītības programmās. Ir daudzas iniciatīvas, piemēram, steidzami vajadzīgu mūzikas izglītības programmu izveide dienas centros, kas īpaši atbilst bērnu vajadzībām.
Kopumā pieaug to dienas centru skaits, kas specializējas mūzikas izglītībā. Vēl viens mērķis joprojām ir uzlabot pedagogu muzikālo apmācību, jo vairāk nekā 60% kvalificētu darbinieku Ziemeļreinā-Vestfālenē 2010. gadā nejutās pietiekami kvalificēti.
Šī attīstība skaidri parāda, ka agrīnai muzikālajai izglītībai ir galvenā loma bērnu dzīvē, ne tikai veicinot radošus talantus, bet arī atbalstot emocionālo un sociālo mācīšanos.