Prora: No KdF sapņa līdz tūristu kritumam – kas notiek Baltijas jūras vietā?

Prora: No KdF sapņa līdz tūristu kritumam – kas notiek Baltijas jūras vietā?

Baltijas jūra joprojām ir ļoti iecienīta vācu atpūtnieku vidū. Pagājušajā gadā aptuveni 1,4 miljoni tūristu apmeklēja Baltijas jūras salas Rīgenu un Hidenzē. Tomēr reģionam ap Proru pie Bincas ir jācīnās ar īpašu tēlu. Bijušais KdF komplekss, no kura izvairās daudzi atpūtnieki, ir diskusiju centrā par vietas tūrisma attīstību. Tas ziņo derwesten.de.

Sākotnēji tas tika plānots kā daļa no liela mēroga projekta, lai 20. gadsimta 30. gados radītu pieņemamas atvaļinājuma iespējas vācu strādniekiem, taču 1936. gadā arhitekta Klemensa Kloca vadībā tika uzcelts komplekss Prora. Būvdarbi, kas ilga līdz 1939. gadam, ietver astoņus sešstāvu korpusus ar kopumā 10 000 viesu istabu. Tie bija vienkārši, aprīkoti ar divām gultām, atpūtas zonu un izlietni. Tika plānoti arī dažādi kopienas objekti, tostarp restorāni, boulinga celiņi un kinoteātris. Būvniecības izmaksas ievērojami pārsniedza sākotnējos plānus un galu galā sasniedza 237,5 miljonus reihsmarku Wikipedia atzīmēja.

Sadalīts mantojums

Lai gan pirms Otrā pasaules kara celtniecība lielākoties palika nepabeigta, pēc kara tās izmantošana izvērtās haotiska. Kompleksu sākotnēji izmantoja Sarkanā armija, un vēlāk tas tika pārveidots par VDR Nacionālās tautas armijas kazarmām. Prora ir atvērta sabiedrībai tikai kopš 1993. gada, un kopš 1994. gada tā ir iekļauta sarakstā iekļauta ēka. Tagad šo objektu paredzēts attīstīt par modernu brīvdienu kūrortu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta nacionālsociālisma un VDR vēsturei. Bet kā derwesten.de ziņo, tūrisma attīstība Prorā nepiesaista vēlamo apmeklētāju skaitu.

Ir ziņas, ka trūkst laipnības sajūtas, kas ietekmē patīkamu atmosfēru apmeklētājiem. Tomēr Prorā ir dažas kafejnīcas un restorāni, kas cenšas palielināt vietas pievilcību. Taču plāni par ģimenes viesnīcas un muzeja būvniecību vēl nav realizēti. 2024. gadā Prora centrs iesniedza bankrota pieteikumu, kas situāciju vēl vairāk pasliktināja. Lielākā daļa kvartālu ir tukši, atspoguļojot kādreiz vērienīgās svētku plānošanas bēdīgo stāvokli.

Ceru uz pavērsienu

Tomēr Proras uzņēmumu īpašnieki izskan cerības. Mohammeds Ali Abids un kafejnīcas “Patcus” operatori pauž vēlmi pēc pozitīvas attīstības reģionā. Problēmas ir ievērojamas, taču sabiedrība cer uz jauniem impulsiem, kas varētu ļaut vietnei atdzīvināt. Vidējā kvadrātmetra cena īpašumiem Prorā šobrīd ir 5741 eiro, kas varētu būt vēl viens stimuls potenciālajiem investoriem.

Galu galā Prora pārstāv gan Vācijas vēstures ēnas puses, gan tūrisma pārveidošanas iespējas. Šo centienu panākumi būs jāredz nākamajos gados.