Rostokas tīrelis pie robežas: tūrisms apdraud zaļo oāzi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rostokas tīrelis, Vācijas lielākais piekrastes mežs, saskaras ar izaicinājumiem, ko rada tūristu pārslodze un klimata pārmaiņas.

Die Rostocker Heide, Deutschlands größter Küstenwald, steht vor Herausforderungen durch touristische Überlastung und Klimawandel.
Rostokas tīrelis, Vācijas lielākais piekrastes mežs, saskaras ar izaicinājumiem, ko rada tūristu pārslodze un klimata pārmaiņas.

Rostokas tīrelis pie robežas: tūrisms apdraud zaļo oāzi!

Rostokas tīrelis, lielākais slēgtais piekrastes mežs Vācijā, sniedzas vairāk nekā 6000 hektāru platībā un ir nozīmīgākā vietējā atpūtas zona Hanzas pilsētā Rostokā. Katru gadu šī meža teritorija piesaista ap 500 000 apmeklētāju, kuri novērtē tās dabas skaistumu un atpūtas iespējas. Taču šai popularitātei ir savas negatīvās puses: Mežsaimniecības nodaļas vadītājs Jorgs Harmuts brīdina, ka mežs ir pārslogots ar tūristiem. 2024. gada mežsaimniecības pārskatā ziņots par lielu slodzi, ko rada pieaugošais tūrisms, īpaši Baltijas jūras piekrastes veloceliņā, kurā jau saskaitīti 151 000 velosipēdistu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas rada problēmas mežsaimniecības departamentam, policijai un drošības dienestiem, kuriem nākas saskarties ar dažu apmeklētāju nepiedienīgu uzvedību. Uzmanības centrā ir arī klimata pārmaiņas, kas ne tikai veicina piekrastes atkāpšanos, bet arī mežu platības samazināšanos. Skaļi svz.de Katru gadu Rostokas tīrejā tiek iestādīti aptuveni 31 100 jaunu koku, un 75% no šiem augiem ir lapu koki. Pēdējo desmit gadu laikā ir novērota desmit reižu vairāk koku dabiskā atjaunošanās.

Vēl viena stādīšanas kampaņa paredzēta 2024. gada 1. novembrī Vītāgenas apgabalā; gandrīz 3500 dabas entuziastu jau piedalījušies iepriekšējās akcijās. Rostokas tīreļa stāvoklis uzrāda stagnāciju: lai gan tas nav pasliktinājies, augšanas problēmas ir ar egli un dižskābardi, savukārt citas koku sugas, piemēram, bērzs, alksnis, egle un lapegle, reaģē stabilāk. Pašreizējo koku populāciju veido 55% lapu koki un 45% skuju koki, ar 19 skuju koku sugām un 44 lapu koku sugām. Jāatzīmē, ka gandrīz 20% koku ir vecāki par 120 gadiem, bet 41% ir vecāki par 80 gadiem.

Bioloģiskā daudzveidība un aizsargājamās teritorijas

Rostokas tīrelis tiek uzskatīts par vienu no 30 bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem Vācijā. Šis vērtīgais dabas reģions ir sertificēts atbilstoši FSC (Forest Stewardship Council) standartam jau 25 gadus, un Rostoka bija pirmā pašvaldība jaunajās federālajās zemēs, kas tika sertificēta atbilstoši šiem standartiem 2000. gadā. Visa meža teritorija ir ainavu aizsardzības zona, kas ietver dažādus dabas rezervātus. Tajos ietilpst Heiligensee un Hüttelmoor ar 540 hektāriem, Radelsee ar 218 hektāriem un Schnatermann ar 54 hektāriem.

Pats mežs ir palieka no kādreizējā pirmatnējā meža, kas stiepās no Nīderlandes līdz Pomerānijai. Rostokas pilsēta 1252. gadā nopirka teritoriju no Borvina III. Pēc Otrā pasaules kara militārās iekārtas tika demontētas un tikai dažas relikvijas, piemēram, lielgabalu bunkuri, tika pārveidotas par sikspārņu ziemas mītnēm. Apmeklētāju pieredzes klāstu papildina ap 61 km gari galveno taku tīkli pārgājieniem un velosipēdistiem, kā arī dažādi piemiņas akmeņi, kas piemin nozīmīgas personības un notikumus saistībā ar Rostokas tīreļiem.

Vadība un izaicinājumi

Par Rostokas tīreļa pārvaldību atbild Rostokas pilsētas mežsaimniecības birojs, kas rūpējas par dažādām mežu teritorijām, piemēram, Schnatermann, Hinrichshagen, Torfbrücke un Wiethagen. Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada klimata pārmaiņas un tūrisms, mērķis ir skaidrs: saglabāt un veicināt bioloģisko daudzveidību un meža teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Apmeklētāju skaits liecina par interesi par dabu, taču, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm, nepieciešama atbildīga rīcība un mērķtiecīgi pasākumi.

Quellen: