Tūrisms Dienvidtirolē: 5 miljardi eiro un aktuālas vides problēmas!

Tūrisms Dienvidtirolē: 5 miljardi eiro un aktuālas vides problēmas!

Tūrisms Dienvidtirolē ir izrādījies neaizstājams ekonomikas spēks, kas 2022. gadā radīs pievienoto vērtību 2,859 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka 2024. gadā šis rezultāts pieaugs līdz 3 miljardiem eiro. Šos aizraujošos notikumus nesen publicēja HGV (Viesnīcu un restorānu asociācija) projekcijā un iepazīstināja sabiedrība laikrakstā ATHESIA. Saskaņā ar HGV-Pinzger teikto, nozare tiek pakļauta pastāvīgam spiedienam, lai sevi attaisnotu, kas uzsver nepieciešamību pēc pierādījumiem par tūrisma priekšrocībām. Tas ir īpaši svarīgi, lai adekvāti atspoguļotu ekonomisko nozīmi, jo tas ir balstīts uz visaptverošiem nacionālās grāmatvedības datiem. Taču izskan kritika, ka netiek ņemti vērā daži aspekti, piemēram, tūrisma firmu tīrā peļņa un subsīdiju izlietojums aptuveni 70 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Arī pašreizējais tūrisma īpatsvars Dienvidtiroles kopējā pievienotajā vērtībā ir 11,5 procenti. Tā ietvaros ik gadu vietējo uzņēmumu modernizācijā un paplašināšanā ieplūst gandrīz 1 miljards eiro. Tam ir pozitīva ietekme uz būvniecības nozari. Tomēr jāatzīmē, ka tā sauktais 2022. gada gultu būvniecības paātrināšanas rīkojums ļāva trīs gadu laikā izveidot 34 000 jaunu gultu. Kritiķi gan brīdina par pārlieku lielām investīcijām naktsmītņu kapacitātē, kam ir ne tikai ekonomiskas, bet arī ekoloģiskas sekas.

Izaugsme pret ilgtspējību

Sabiedrībā pieaug bažas par tūrisma nozares negatīvo ietekmi uz vidi. Kritisku debašu uzmanības centrā ir tādi aspekti kā satiksme, troksnis un augošās cenas. Ņemot vērā šos izaicinājumus, smagajiem kravas automobiļiem tiek jautāts, vai tūrisma samazinājums varētu sniegt labumu citām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai. Proaktīva tūrisma prakses pārvērtēšana varētu palīdzēt labāk atrast līdzsvaru starp izaugsmi un ilgtspējību.

Vēl viens aspekts ir nepieciešamība veikt ekstrapolāciju par nozares ietekmi uz klimatu, lai koncentrētos uz klimata aizsardzību. Federālās vides aģentūras veiktā visaptverošā analīze liecina, ka Vācijas tūrisma nozare ir nozīmīga nozare, kuras bruto pievienotā vērtība 2019. gadā sasniedza gandrīz 124 miljardus eiro. Šajā nozarē strādā vairāk nekā 2,8 miljoni cilvēku, un pieprasījumu ietekmē daudzi faktori, kuru lomu spēlē arī klimatiskie apstākļi.

Klimata pārmaiņas un pielāgošanās nepieciešamība

Klimata pārmaiņas jau ir sākušas mainīt meteoroloģiskos apstākļus piekrastes reģionos, kas ietekmē arī tūrismu. Vācijā ir dažādi piedāvājumi, kuros var ērti apvienot veselības tūrismu, aktīvās brīvdienas, kultūras braucienus un darījumu braucienus. Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, ir nepieciešami pielāgošanās pasākumi. Federālās un štatu valdības piedāvā finansēšanas programmas, lai atbalstītu pielāgošanos klimatam tūrismā un veicinātu vairāk piedāvājumu, ko var izmantot visu gadu.

Diskusija par ilgtermiņa klimata riskiem liecina, ka līdz gadsimta vidum pastāv būtiskas neskaidrības. Kopumā tūrisma nozares monitoringa datu nepilnības ir jānovērš, lai radītu pamatotu bāzi lēmumu pieņemšanai. Ilgtspējības un klimata pārmaiņu tēmas arvien vairāk kļūst par tūrisma nozares attīstības fokusu Dienvidtirolē un ārpus tās.

Tas liecina, ka, neskatoties uz pozitīvajām ekonomikas perspektīvām, ir steidzami jārīkojas, lai noteiktu kursu uz nākotni vērstai un videi draudzīgai attīstībai.

Lai iegūtu plašāku informāciju par ietekmi uz klimatu un tūrisma nozares struktūru, varat lejupielādēt visaptverošās analīzes Federālā vides aģentūra kā arī rezultātus Smagais kravas auto skat.