Atvaļinājuma tiesības nebeidzas: Darbinieku tiesības nostiprinātas!

Atvaļinājuma tiesības nebeidzas: Darbinieku tiesības nostiprinātas!

Tiesas nesen ir skaidri norādījušas, ka atvaļinājuma prasības pēc trim gadiem automātiski nebeidzas. Šis svarīgais lēmums sniedz skaidrību un stiprina darba ņēmēju tiesības. Īpaši tika uzsvērts, ka noilguma termiņa izbeigšanās priekšnoteikums ir darba devēja pareiza paziņošana. Saskaņā ar Civilkodeksa (BGB) 195. un 199.pantu noilguma sākums stājas spēkā tikai tad, kad darba devējs ir informējis savus darbiniekus par atvērtajām atvaļinājuma dienām, ziņo. Fitnesa vadība.

Šāda atziņa pamatota ar Federālās darba tiesas spriedumu, kas noteica, ka pienākuma izpildei pietiek ar vienreizēju informāciju gada sākumā. Tomēr gada laikā, īpaši gada otrajā pusē, ir vēlams nosūtīt papildu atgādinājuma e-pastu. Tas atvieglo personāla plānošanu un nostiprina uzņēmuma juridisko stāvokli.

Atvaļinājuma tiesības un to atņemšana

Iepriekšējos Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) spriedumos arī tika skaidri norādīts, ka atvaļinājuma prasībām iestājas noilgums tikai tad, ja darba devēji ļauj darbiniekiem laikus ņemt atvaļinājumu. Piemērā redzams, ka nodokļu ierēdne pieprasīja finansiālu kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, jo lielā darba slodze neļāva to izmantot. Viņas darba devējs atsaucās uz noilgumu saskaņā ar Vācijas Civilkodeksu (BGB), taču Federālā darba tiesa lēma, ka prasības nav beidzies, jo darba devējs nebija pienācīgi informējis darbinieku.

Turklāt EKT ir uzskatījusi, ka slimības atvaļinājuma gadījumā noilgums ir spēkā tikai tad, ja darba devējs ir aktīvi sniedzis informāciju. Vēl divās lietās, kurās prasības par tiesībām uz atvaļinājumu radušās pēc ilgstošām slimībām, EKT apstiprināja, ka Vācijas noteikumi paredz atvaļinājuma tiesību noilgumu pēc 15 mēnešiem pēc atvaļinājuma gada beigām, ja darba devējs ir izpildījis savas informēšanas saistības.

Juridiskā situācija un secinājums

Skaidrs signāls no tiesu prakses ir tāds, ka darba devēju pienākums ir ne tikai informēt savus darbiniekus par atlikušo atvaļinājumu un tā iespējamo beigšanos, bet arī nodrošināt, lai darbinieki varētu izmantot atvaļinājumu. Vācijas noteiktais trīs gadu noilguma termiņš paliek bez problēmām, taču konkrētie termiņa aprēķināšanas noteikumi jāinterpretē atbilstoši ES tiesību aktiem.

Interesants joprojām ir jautājums par to, kā konkrēti darba devējiem ir jāinformē savi darbinieki par tiesībām uz atvaļinājumu un kā jānodrošina šo tiesību pierādījums. Skaidrības trūkums par šo tēmu veicina nenoteiktību darba organizācijā.