Somija paaugstina vecuma ierobežojumu rezervistiem: satraucoši plāni!
Somija plāno paaugstināt rezervistu vecuma ierobežojumu, jo notiek starptautiskās miera sarunas par Ukrainu.

Somija paaugstina vecuma ierobežojumu rezervistiem: satraucoši plāni!
2025. gada 14. maijā Somija ziņoja par būtiskām izmaiņām savā militārajā politikā. Plāns paredz paaugstināt rezervistu vecuma ierobežojumu no 60 uz 65 gadiem, lai karavīru skaitu palielinātu par 125 000 karavīru. Šis projekts ir daļa no plašāka mērķa līdz 2031.gadam palielināt rezervistu skaitu līdz vienam miljonam. Šobrīd militārajam dienestam ir pakļauti visi somu vīrieši līdz 60 gadu vecumam, savukārt sievietes var dienēt brīvprātīgi. Obligātais dienests svārstās no 165, 255 vai 347 dienām atkarībā no dienesta pakāpes un apmācības.
Šie pasākumi tiek vērtēti kā atbilde uz mainīgo drošības situāciju Eiropā, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms diviem gadiem, kas pamudināja Somiju pievienoties NATO. Pašlaik Somijā dzīvo aptuveni 5,6 miljoni cilvēku.
Aicina uz pamieru
Kanclers Frīdrihs Mercs aicina uz "beznosacījumu" pamieru Ukrainā. Tam vajadzētu kalpot par pamatu miera sarunām. Mercs šādus komentārus izteica pēc tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērresu. Šajā kontekstā ES Komisijai tika lūgts izstrādāt jaunus priekšlikumus sankcijām pret Krieviju, koncentrējoties uz enerģētikas un finanšu sektoru.
Federālais ārlietu ministrs Johans Veidefuls ceturtdien Stambulā aicināja Putinu runāt ar Zelenski. Veidefuls uzsvēra, ka iniciatīva tagad ir Putinam. Tomēr ap tikšanos ir neskaidrības: saskaņā ar mediju ziņām Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs neieradīsies, savukārt Kremļa pārstāvis Peskovs paziņoja, ka Stambulā būs Krievijas delegācija.
Pamiera ultimāts un sankcijas
Ultimāts Krievijai par pamieru jau ir pagājis. Ukraina un Eiropas sabiedrotie, piemēram, Vācija, Francija, Lielbritānija un Polija, bija aicinājušas uz 30 dienām pilnīgu un beznosacījumu pamieru. Taču Krievija ultimātu noraidīja un turpināja uzbrukumus. Mercs intervijā paziņoja par jaunām sankcijām, ja netiks panākts progress.
Kopš kara sākuma ES ir pieņēmusi 16 sankciju paketes pret Krieviju, un jau tiek gatavota 17. pakete. Plānotie pasākumi ietver pasākumus pret Krievijas ēnu floti un uzņēmumiem, kas izvairās no sankcijām. Joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā Ungārija piekritīs jaunajiem priekšlikumiem.
Plānotas sarunas un dialogs
Krievija ir piekritusi tiešajām sarunām ar prezidentu Putinu Stambulā, kas sāksies bez priekšnoteikumiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pauda vēlmi personīgi tikties ar Putinu un, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa teiktā, sagaidāms, ka viņš šim priekšlikumam piekritīs. Tomēr joprojām nav skaidrības par Krievijas dalību sarunās, kas liek domāt, ka Putins varētu nevēlēties tikties ar Zelenski.
Zelenskis ir licis saprast, ka vēlas runāt tikai ar Putinu tieši, taču medijos izskanēja bažas, ka sarunas, iespējams, varētu notikt īpašo sūtņu līmenī. Tomēr, neskatoties uz Putina deklarāciju, ka priekšnoteikumiem nevajadzētu būt, no Krievijas puses ir būtiskas prasības.
Situācija joprojām ir saspringta, īpaši pēc tam, kad Krievijas Belgorodas apgabalā Ukrainas bezpilota lidaparāti ievainoja vismaz 16 cilvēkus, bet astoņiem ievainotajiem bija nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Tikmēr Ukraina ir veikusi pasākumus, lai pabeigtu derīgo izrakteņu darījumu ar ASV, tostarp par investīciju fonda izveidi.