Signalizācija Alpos: Klimata pārmaiņas rada zemes nogruvumus un jaunas briesmas!

Signalizācija Alpos: Klimata pārmaiņas rada zemes nogruvumus un jaunas briesmas!

Alpos ir vērojama satraucoša attīstība: palielinās klinšu kritumi un lavīnas. Ekstrēmais alpīnis Stefans Glovačs brīdina par radikāliem apvērsumiem reģionā, īpaši klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Traģiskā incidentā 2025. gada maijā masīva akmeņu un gružu lavīna pārņēma Blatenas ciematu Šveicē, kā rezultātā bija jāevakuē 300 iedzīvotāji un pazuda gans. Merkurs ziņots.

Glovačs arvien biežākos klinšu kritumus raksturo kā “aisberga virsotni” un uzsver, ka mūžīgā sasaluma kušanai būs dramatiskas sekas tūrismam Vācijā, Austrijā, Itālijā, Francijā un Šveicē. Dažu nākamo gadu laikā slēpošanas kūrorti vairs nebūs pieejami. Pēc viņa prognozēm, ceļu slēgšana un novirzīšana ir neizbēgama, kā arī iespēja, ka būs jāpārvieto veselas vietas.

Steidzami jārīkojas tūrisma jomā

Lai risinātu šos izaicinājumus, Glovačs aicina pārdomāt tūrismu. Viņš iesaka veicināt vasaras tūrismu, taču atteikties no papildu atrakcijām, piemēram, skatu platformām vai piekares tiltiem. Valdošā tendence varētu krasi pārveidot Alpus un būtiski mainīt reģionā pieejamo.

Citēts kopējā novērtējumā par bīstamo situāciju Alpos ZDF šodien Speciālisti, kuri atklāj, ka pieaug risks, ko rada kalnu un akmeņu nogruvumi, dubļu nogruvumi un akmeņu kritumi. Klimata pārmaiņas izraisa mūžīgā sasaluma kušanu, apdraudot kalnu stabilitāti. Piemērs: 2023. gada augustā kāds amerikāņu alpīnis nofilmēja klints kritienu uz Aiguille du Midi, kurā laukakmeņi kalna pakājē nedaudz palaida garām kādu grupu. Šādi gadījumi nākotnē varētu kļūt biežāki.

Uzraudzība un prognozēšana

Klimata pētnieki brīdina par paaugstinātām briesmām, ko rada temperatūras paaugstināšanās. Patlaban mūžīgais sasalums kūst pat augstumā virs 2800 metriem. Tas noved pie nestabila klints un domino efekta, kurā kūstošs ledus izraisa turpmāku kušanu. Kanderstegā, Bernes Alpu reģionā, ģeologi ir novērojuši apdraudētu virsotni sešus gadus. Sliktākajā gadījumā ielejā var iekrist līdz pat 18 miljoniem kubikmetru akmeņu.

Prognozes liecina, ka palielināsies iespējamība, ka nelieli akmeņu nogruvumi izraisīs dubļu un gružu lavīnas. Uzraudzības sistēma jau nodrošina 24 stundu brīdinājuma laiku. Pieaugošās nenoteiktības apstākļos īpašumu cenas neaizsargātajās teritorijās piedzīvo strauju kritumu. Nils Hālens, Bernes kantona dabas apdraudējumu nodaļas vadītājs, arī ir dokumentējis mūžīgā sasaluma samazināšanos savā reģionā par aptuveni 20 metriem.

Lai labāk izprastu situāciju, tiek izmantotas arī inovatīvas tehnoloģijas. Minhenes Tehniskās universitātes ģeoinženieri testē lāzertehnoloģiju Hochvogel, Allgau Alpos. Šis paņēmiens ļauj veikt līdz diviem miljoniem mērījumu sekundē un parāda, ka virsotne šobrīd ir stabila, lai gan bažas rada 70 metrus dziļa un 5 metrus plata plaisa.

Rezumējot, klimata pārmaiņu izraisītās pārmaiņas Alpos ir nopietna problēma ne tikai videi, bet arī vietējai ekonomikai un tūrismam. Nākamās desmitgades būs izšķirošas, lai noteiktu, kā šīs problēmas var pārvarēt.