Latīņamerika kustībā: izbaudiet solidaritāti un kultūru 31. augustā!

Latīņamerika kustībā: izbaudiet solidaritāti un kultūru 31. augustā!

2025. gada 31. augustā Gelzenkirhenes kultūras zālē Horster Mitte notiks nozīmīgs notikums starptautiskai solidaritātei un tautu draudzībai. Pasākuma sākums 11:00, ieeja iespējama 10:30. Ieejas maksa 4 eiro, samazināta cena 2 eiro. Pasākumā galvenā uzmanība tiks pievērsta aktuālajiem izaicinājumiem pašvaldību vēlēšanu kampaņās, kā arī sociālajām cīņām un kustībām Latīņamerikā, ko dalībnieki aplūkos sīkāk. Īpašs akcents būs Kultūru festivāls, kas piedāvās mūziku, kā arī Latīņamerikas ēdienus.

Delegācija rīkos sarunas ar kalnračiem Sanpaulu, lai risinātu kritiskos vides piesārņojuma jautājumus un dambju atteices radītās briesmas. Šajā kontekstā solidaritātes sveiciens tiek nosūtīts arī kalnračiem Gruzijā. Šie notikumi ir globālas solidaritātes izpausme, kas ne tikai pievēršas Latīņamerikas jautājumiem, bet arī atspoguļo korporāciju ietekmi uz ikdienas dzīvi un politiku.

Migrācija kā centrālais jautājums

Latīņamerikā pašlaik ir augsts migrācijas līmenis, īpaši no Centrālamerikas, tostarp Hondurasas, Gvatemalas un Salvadoras, kā arī Venecuēlas. Kamēr migranti no Centrālamerikas arvien biežāk dodas uz ASV, venecuēlieši meklē patvērumu citās dienvidu valstīs. Šo migrāciju ietekmē ierobežojošā politika ASV, īpaši Donalda Trampa administrācijas laikā. Turpretim robežas Latīņamerikas dienvidos joprojām lielā mērā ir atvērtas. 70. gadu diktatūras un 80. un 90. gadu pilsoņu karu laikā Latīņamerikā izveidojās bēgļu uzņemšanas tradīcija.

Situācija miljoniem venecuēliešu, kuri ir spiesti pamest savas mājas sliktu dzīves apstākļu un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, ir satraucoša. 1951. gada Ženēvas bēgļu konvenciju un 1984. gada Kartahenas deklarāciju, kas paplašina bēgļa definīciju, ir ratificējušas daudzas Latīņamerikas valstis. Turklāt “Solidaritātes pilsētu” koncepcija reģionā veicina bēgļu integrāciju, izmantojot vietējās programmas, kuru mērķis ir rast ilgstošus risinājumus.

Migrācijas politikas attīstība Argentīnā

Argentīnā piekļuve rezidences statusam ir atvieglota venecuēliešiem, pateicoties Mercosur rezidences līgumam. Tomēr izaicinājums pieaug: kopš 2015. gada Venecuēlu ir pametuši aptuveni četri miljoni cilvēku, kas ir lielākā migrācija reģionā. ANO Latīņamerikas Ekonomikas komisija (CEPAL) ziņo par iekšējās migrācijas pieaugumu reģionā un uzsver, ka reģionālo migrantu īpatsvars palielinājās no 24 % 1970. gadā līdz 63 % 2010. gadā.

Argentīna 2004. gadā prezidenta Nestora Kirhnera vadībā pieņēma likumu, kas noteica tiesības migrēt. Tomēr nav migrantu uzņemšanas centru, un valdības atbalsts joprojām ir ierobežots. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, CAREF, ir svarīga loma bēgļu un migrantu atbalstīšanā. Tomēr politiskais noskaņojums ir mainījies uz labo pusi, izraisot deportāciju pieaugumu, jo Argentīnas migrācijas likums ir mainīts kopš 2017. gada. Migrantu kriminalizācija pieaug un mobilizācija pret šo praksi pieaug.

Gaidāmais pasākums 31. augustā piedāvā ne tikai ietvaru diskusijām par solidaritāti un tautu draudzību, bet arī izceļ sarežģītos izaicinājumus, ko Latīņamerikā rada migrācija un sociālais taisnīgums. Migrantu situācija un politiskā attīstība Latīņamerikas valstīs joprojām ir galvenais jautājums, kam jāpievērš starptautiska uzmanība.