Trūkst Putina un Trampa: Zelenska izmisuma aicinājums Stambulā!

Trūkst Putina un Trampa: Zelenska izmisuma aicinājums Stambulā!

2025. gada 15. maijā kļūs skaidrs, ka cerības uz tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu Turcijā tiks sagrautas. Vladimirs Putins paziņojis, ka nepiedalīsies sarunās, kas paredzētas Stambulā. Turklāt arī ASV prezidents Donalds Tramps nolēmis turēties tālāk no miera sarunām. Šīs atcelšanas atkal rada jautājumus par turpmāko sarunu situāciju Ukrainas konfliktā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis iepriekš vairākkārt bija aicinājis Krievijas prezidentu uz sarunām. Viņš uzsvēra, ka tas ir "Putina karš" un sarunās ir jāpiedalās arī Putinam. Neskatoties uz izaicinājumiem, Zelenskis ir gatavs personīgi doties uz Stambulu un risināt sarunas ar Putinu. Viņš pauda cerību, ka Tramps neatteiks savu pieteikto dalību, ja Putins pārskatīs savu atcelšanu.

Delegāciju loma

Krievijas delegāciju vada prezidenta padomnieks Vladimirs Medinskis un aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins. Komandas sastāvā ir arī ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins un Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Igors Kostjukovs. Šie līderi jau bija piedalījušies pēdējās tiešajās sarunās pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā.

Tomēr novērotāji šaubās par Krievijas gatavību sarunām. Zelenskis kritizēja, ka Krievija bieži "slēpjas", kad lietas kļūst nopietnas, un pauda bažas, ka sarunām bez Putina līdzdalības nebūs panākumu. Turklāt Putins pretrunā aicinājumiem uz pamieru ar priekšlikumu atsākt tiešās sarunas starp Maskavu un Kijevu, vēl vairāk sarežģījot sarunu dinamiku.

Starptautiskais konteksts

Arī Luiss Inacio Lula da Silva veltīgi mēģināja pārliecināt Putinu piedalīties sarunās. Kremļa pārstāvis Dimitrijs Peskovs apstiprināja Krievijas delegācijas klātbūtni Stambulā, taču nesniedza nekādu informāciju par sarunu dalībniekiem. Ukrainas sagatavošanās darbi tiek veikti ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, lai maksimāli palielinātu sarunu iespējas.

Sarunas Turcijā notiek kā virkne neveiksmīgu diplomātisko centienu saistībā ar Ukrainas konfliktu, kas turpinās kopš 2022. gada. Arī iepriekšējās sarunas Krievijas ofensīvas sākumā nedeva rezultātus. Ņemot vērā šos satraucošos notikumus, paliek jautājums par to, kā miera sarunas var turpināties.

Kopumā galveno ietekmētāju trūkums noved pie stagnācijas centienos izbeigt konfliktu. Spiediens uz starptautiskajiem dalībniekiem rast risinājumu pieaug, jo Ukrainas iedzīvotāji turpina ciest no kara sekām.

Lai iegūtu plašāku informāciju par sarunu aktualitātēm, varat izlasīt rakstus par Laiks un Dienas spogulis lasīt.