Nokļuva LA uzmanības centrā

Nokļuva LA uzmanības centrā

Kaulains ekstremitāte met man elkoņus mugurā. Tam seko izsmeļoša atvainošanās, kas skaļi kliedza tāpat kā viss pārējais rosīgajā bārā. Klusās melnās un purpursarkanās krāsas ir neraksturīgi skarbas, un gaismas ir nedaudz pārāk spilgtas.

Es paskatos uz Pēteri. Viņam ir lielas acis, tāpat kā man. Mums ir tas pats jautājums: ko tagad? Mūsu draugi Losandželosā, kas rādīja mums pa pilsētu, izgāja pēc cigaretes un uz brīdi atstāja mūs vienus modernajā bārā.

Ne es, ne Pēteris nebijām bijuši tādā vietā kā šī sešus mēnešus. Pēc izbraukšanas no Londonas mēs ļoti ātri iekritām Klusā okeāna lēnākā tempā un ērti darbojāmies salu laikā (“varbūt tagad, varbūt vēlāk, varbūt rīt, varbūt nekad”).

Londonā es dzīvoju ar paaugstinātu ātrumu — slogu, ko viegli nest, un to bieži min jebkurš pilsētas iedzīvotājs, kurš vēlas pierādīt savu vērtību (es esmu tik aizņemts = esmu tik pieprasīts). Uz ceļa šis hiperātrums palēninājās līdz pastaigai, tāpēc LA spilgtās gaismas bija nedaudz satraucošas.

• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>

Tempa maiņa liek aizdomāties, kā tieku galā ar Dienvidamerikas megapilsētām. Tas arī lika man saprast, ka es vairs neesmu tas, par ko esmu identificējies pēdējo divu desmitgažu laikā: pilsētas meitene. Es plānoju šo ceļojumu kā īsu pārtraukumu no darba dzīves, pieturas punktu pirms atgriešanās Londonā un citu darbu izdevniecībā.

Pēterim tas bija iespēju pilns ceļojums; valstu, darba un dzīves maiņu.

Ilgu laiku viņš mēģināja mani pārliecināt, lai dzīvoju kaut kur mazā ciematā, ja ne ārzemēs, tad kaut kur Anglijas laukos. Katru reizi es atbildēju vienu un to pašu: "Man būtu garlaicīgi." LA mainīja manas domas. Varbūt es iztiktu bez trokšņa, piesārņojuma, satiksmes un stresa.

Varbūt tā ir milzīga ekspozīcija: jo ilgāk tu dzīvo vidē, jo vairāk alksti pretējo. Varbūt pēc pieciem gadiem uz salas es ilgotos pēc Londonas pelēkajām ielām. Varbūt labāks laiks, svaigāks ēdiens un jaukāki cilvēki pēc kāda laika kļūtu garlaicīgi. Precīzi nezinu.

Es zinu, ka beidzot vēlos to uzzināt.
.