7 ekspertu padomi vairāku valodu apguvei

7 ekspertu padomi vairāku valodu apguvei

Es vienmēr esmu uzskatījis sevi par dedzīgu izglītojamo, cilvēku, kam patīk izaicinājumi un atklāt jaunas lietas. Patiesībā es vēlos tikai tad, kad man ir iespēja izvēlēties, ko mācīties. Pirms mūsu ilgākās uzturēšanās Francijā es domāju, ka ķeršos pie franču valodas ar tādu pašu entuziasmu, ar kādu es mācījos spāņu valodu.

Patiesībā es puslīdz pabeidzu trīs (no 78) līmeņiem Duolingo un atstāju to pie tā. Nav tā, ka es būtu izturīgs pret franču valodu, bet es nevēlos atšķaidīt savu progresu ar spāņu valodu.

Paturot to prātā, es runāju ar vairākiem poliglotiem un daudzvalodīgiem, lai noskaidrotu, kā viņi apguvuši savas daudzās valodas. Viņi kopīgoja daudz informācijas, no kurām labākā ir kopīgota tālāk.

Piezīme. “Pirmā valoda” attiecas uz pirmo svešvalodu, kuru vēlaties apgūt, nevis uz jūsu dzimto valodu.

1. Neatsakieties no savas pirmās izvēles

Lielākā daļa cilvēku izvēlas savu dzimto valodu iemesla dēļ. Tas var būt sistemātisks pārskats par labāko valodu, ko mācīties, vēlme sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem ceļojuma laikā vai interese par kādu konkrētu svešzemju kultūru. Pirmās valodas atmešana nosaka prioritāti un atvieglo vēlāku centienu atmešanu.

"Tā vietā, lai pamestu darbu, atrodiet to, kas jums ir piemērots," saka Londonā dzīvojošā Kijena Bēka, kura, pildot biznesa attīstības vadītājas pienākumus globālā izdevēja DK, dažkārt ikdienā runā angļu, spāņu, korejiešu, japāņu un franču valodā. "Man šķiet, ka pēc iespējas ātrāk sāku lasīt īstus romānus šajā valodā."

Džūdita Meijere, kura vada vietni Learnlangs.com un organizē ikgadēju daudzvalodu sanāksmi, runā deviņās valodās (un vēl četrās valodās ir iesācējs vai vidējais līmenis).

Viņa iesaka: "Vispirms izmēģiniet citu metodi vai dažādus materiālus. Ja jums ir garlaicīgi kursi vai nevarat to saprast, vienkārši kādu laiku veiciet kaut ko citu: citu kursu vai pat dažas jautras aktivitātes, piemēram, sērfošanu internetā vai smieklīgu videoklipu skatīšanos."

Meijers iesaka tiem, kam angļu valoda ir dzimtā, vispirms izvēlēties Eiropas valodu, pirms pāriet uz sarežģītākām valodām tālāk: "Jebkura Eiropas valoda ir laba pirmā izvēle, un tam nav jēgas, ja, piemēram, pārejat no franču valodas uz spāņu valodu un nonākat nepatikšanās, jo zaudējat progresu, bet atkal saskaraties ar tādām pašām grūtībām."

2. Izprotiet “dabiskā talanta” sastāvdaļas

Mūsu eksperti piekrīt, ka motivācija ir vissvarīgākā sastāvdaļa, apgūstot vairākas valodas. Interesanti, ka viņi izaicina mūs apšaubīt terminu “dabiskais talants”. Dabisko talantu var sadalīt komponentos, nevis unikālas iezīmes, kas dažiem cilvēkiem piemīt un citiem nav.

Džūlija Saperia, Londonā dzīvojoša statistiķe, kura runā piecās valodās, mums teica: “Manuprāt, ir vairāki dažādi talanti — ja jums tie visi ir, tad jums ir paveicies.

Man padodas gramatika, jo varu domāt loģiski, un mana dzirde ir laba, jo esmu muzikāla. Daži cilvēki spēj apgūt valodas, tajās iedziļinoties, citi nebaidās kļūdīties un mācīties, nezinot un nerūpējoties par noteikumiem. Tas ir talants, ar kuru es neesmu svētīts!

Meiers skaidro: "Manuprāt, ir talanti dažādiem aspektiem, kas ir svarīgi valodu apguvē. Piemēram, ir cilvēki, kuriem piemīt akcentu atdarināšanas dāvana: viņi ļoti labi dzird un spēj reproducēt skaņas precīzāk nekā mēs visi.

Ir arī cilvēki, kuriem ir īpaši labas atmiņas. Daniels Tammets, kurš nedēļas laikā nokļuva ziņu virsrakstos par īslandiešu valodas apguvi, iepriekš ieņēma ceturto vietu Pasaules atmiņas čempionātā. [Viņa atmiņa] noteikti palīdzēja. Sinestēzija arī palīdz. Tomēr es neticu atsevišķam valodas gēnam.

Dabisko talantu ierāmēšana šādā veidā padara to mazāk biedējošu. Jums var nebūt laba atmiņa, taču jūs varat labi sarunāties ar cilvēkiem, neuztraucoties par kļūdām. Tāpat jums var nebūt laba gramatika, taču jūsu akcents varētu būt ideāls.

3. Sakārtojiet mācīšanos, ievērojot 70/30 noteikumu

Ikviens topošais poliglots uzdod jautājumu: vai man mācīties valodas paralēli vai vienu pēc otras? Mūsu pārdomātā atbilde nav ne viena, ne otra.

Lora Grīna no 2Polyglot runā četrās valodās un paskaidro:

"Nesāciet mācīties divas valodas vienlaikus, jo galvā sajauksies visi likumi un definīcijas, bet negaidiet, kamēr brīvi pārvaldīsiet vienu valodu, pirms dodaties kursos otrajā, jo nav stingras robežas, lai varētu teikt, ka pārvaldāt vienu valodu. Jūs vienkārši tērēsit laiku. Ja spējat paust savu viedokli savā gramatikas sērijā, izprotiet savā gramatikas lietošanā, tas ir zīme, ka jūs varat sākt mācīties citu valodu."

Grīns piebilst: "Es izmantoju attiecību 70/30. 70% sava valodas apguves laika pavadu jaunajai valodai un 30% valodai, kuru protu vidējā līmenī." Tas viņai ļauj veidot savas valodas slāņos.

Mejeris izmanto līdzīgu pieeju: "Man vispiemērotākā pieeja ir tikai viena iesācēju valoda, kuru es aktīvi mācos, un viena vidēja vai progresīva valoda, kurai arī koncentrējos. Vidēja līmeņa/progresīvām valodām es dažreiz koncentrējos uz vairākām valodām, bet ne iesācēju valodām. Tā vienmēr ir kļuvusi par katastrofu!"

4. Izstrādājiet personības katrai valodai

Kad esat guvis panākumus vairākās valodās, var būt grūti tās sadalīt, it īpaši, ja tās ir līdzīgas.

Natasha Asghar, Londonā dzīvojošā Zee TV vadītāja, runā trīs indoāriešu valodās un trīs Eiropas valodās, no kurām četras viņa izmanto ikdienā savā darbā.

Viņa mums stāsta: "Es mācījos angļu, hindi, urdu un pandžabu valodu vienlaikus un vēlāk mācījos franču un vācu valodu. Noderīgs padoms jaunajiem izglītojamajiem ir katrai valodai izveidot "personas". Tas palīdzēs saglabāt viņus savā prātā."

Tātad franču valodai jūsu personība varētu būt tāda dīvaina viesmīle kā Amēlija, kura daudz smaida un žestikulē. Vācu valodai tas var būt stingrs zinātnieks, kurš runā apgrieztos toņos. Viņu manieres, balss toņa un runas veida pieņemšana palīdzēs jums nošķirt valodas.

Ja jūs stratificējat savas valodas, izmantojot 70/30 noteikumu, var būt noderīgi arī mainīt vidi katrai valodai un mācīties tās dažādās dienās.

5. Esiet sistemātisks

Ja nopietni domājat apgūt vairākas valodas, apsveriet iespēju izsekot katrai valodai pavadīto stundu skaitu.

Meijers mums stāsta: "Es kļūstu nepacietīgs, kad ātri neredzu rezultātus, tāpēc es pierakstu žurnālu par to, kad mācos un cik ilgi mācos. Šim nolūkam izmantoju izklājlapu, jo ikdienas atjauninājumiem nevajadzētu aizņemt laiku. Mans pašreizējais galvenais projekts ir ebreju valoda, un es varu precīzi teikt, ka kopš 1. janvāra esmu mācījies 136 stundas ebreju valodā, kas ir vidēji pusstunda dienā."

Šādā veidā izsekojot mācībām, jūs iedrošināsit svinēt nelielus panākumus, motivēs jūs turpināt tērēt stundas un nodrošinās jums stabilus rādītājus, pēc kuriem novērtēt turpmākās valodas prasmes.

6. Saprotiet, ka valodas apguve ir vairāk ilga nekā grūta

Lielākā daļa no mums uzskata, ka valodu apguve ir sarežģīta. Nav šaubu, ka tas var būt nomākts, izaicinošs un neapmierinošs ilgu laiku, taču tas nav tik grūti kā astrofizika vai progresīvā matemātika.

Vairāku valodu apguve – vai pat tikai vienas – prasa vairāk laika. Pat visvienkāršākajām valodām ir nepieciešams apgūt 600 stundas. Neapšaubāmi galvenais ir saglabāt koncentrēšanos un motivāciju.

Sanfrancisko dizainere Šenona Del Vecio runā angļu, spāņu, itāļu, portugāļu un japāņu valodā. Viņa mums stāsta: "Kad es pirmo reizi satiku savu sievu Džīnu, es jau runāju četrās valodās. Itāļu valodu iemācījos daļēji tāpēc, ka viņas ģimene ir itāļu valoda, un tagad man ir itāļu uzvārds. Viņa vienmēr visiem teica: "Šenonai tik labi pārvalda valodas! Viņa ir brīnišķīga! Viņa runā četrās no tām tā, it kā tas nebūtu nekas." Noskatījusies, kā es mācos itāļu valodu, viņa tagad saka: "Jūs neticētu Šenonas spējai koncentrēties, mācoties valodu. Viņa var apsēsties un strādāt pie tā divas stundas, un nekas netraucē viņas koncentrēšanos. Tas ir traki."

7. Neuztraucieties par to visu paturēšanu savā galvā

Viena no manām bažām par franču valodas apguvi ir tāda, ka tas kaut kādā veidā “pārrakstīs” manu progresu spāņu valodā, to atšķaidot vai nobīdot malā. Tas ir nepareizs priekšstats, kas, visticamāk, ir saistīts ar diskreditēto “atsevišķo pamatzināšanu” (SUP) hipotēzi.

Akadēmiķis Nairs Ibrahims skaidro: "Šī teorija liecina, ka valodas tiek glabātas atsevišķos nodalījumos vai tvertnēs, kas ir puse no vienvalodu smadzeņu ietilpības. Šīm "tvertnēm" ir ierobežota uzglabāšanas vieta, un, tā kā smadzenes nevar uzglabāt tik daudz informācijas, tās "izliek" citu valodu."

Ibrahims piebilst, ka SUP ir diskreditējusi gadu desmitiem ilgi pētījumi par divvalodību un daudzvalodību. Īsāk sakot, jūsu smadzenēs ir vieta daudzām valodām. Vienkārši neuztraucieties par to visu paturēšanu savā galvā vienlaikus.

Bēks stāsta: “Pēc manas pieredzes valodas, kuras lietoju visbiežāk, ir viegli “pieejamas”, bet pārējās man ir “jāaktivizē”. Meijere piebilst, ka "ir grūti nodrošināt, lai visas valodas būtu vienlīdz pieejamas", taču viņa var atkārtoti aktivizēt neaktīvās, mācoties dažas stundas.

Neļaujiet bailēm zaudēt valodu pārņemt jūs, pirms jūs pat sākat.

Misijas paziņojums: Dreamstime

      .