Wadephul misija: Eiropa vēlas nomierināt Trampu par Ukrainas drošību
Vācijas ārlietu ministrs Veidefuls gatavojas 2024.gada NATO samitam, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei saistībā ar Ukrainu.

Wadephul misija: Eiropa vēlas nomierināt Trampu par Ukrainas drošību
Vācijas ārlietu ministrs Veidephuls atrodas jutīgā politiskā situācijā, kad viņš risina spriedzi starp ASV un Eiropu. Saskaņā ar ziņojumu t-online.de Ministrs cenšas vēl vairāk nekurināt esošos konfliktus ASV. Tomēr, ņemot vērā šī posma lielo politisko nozīmi, transatlantiskajai aliansei, kas cīnās, lai saglabātu savu pamatu stabilitāti, ir izaicinājumi.
Wadephul uzsver, ka šīs stabilitātes nodrošināšana prasa laiku un enerģiju, jo alianse cenšas vienoties par kopīgām nostādnēm un kompromisiem attiecībā uz ģeopolitiskajām krīzēm, īpaši attiecībā uz Ukrainu. Eiropieši ir pakļauti spiedienam, īpaši pirms NATO samita 2024. gada 11. jūlijā Vašingtonā, jo nedrīkst apšaubīt Eiropas valstu drošības garantijas, atzīmē drošības eksperts Karlo Masala.
Steidzami ģeopolitiski izaicinājumi
Ukrainas konfliktam ir galvenā loma šajos apsvērumos. Wadephul uzsver, ka eiropieši vēlas vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, un arī ASV Kongress ir gatavs stingrākam kursam. Vācija atbalsta balsis ASV, kas aicina uz stingru rīcību pret Putinu, jo īpaši ņemot vērā drīzo iespēju, ka Donalds Tramps varētu atgriezties prezidenta amatā.
Pašlaik daži dalībnieki NATO jautājumu uzskata par steidzamāku nekā Ukrainas komunikācija. Tramps Ukrainas konfliktā īsteno neitralitātes formu, kas rada distanci starp eiropiešiem un ukraiņu aizstāvjiem. Eiropas sabiedrotie cenšas pārvarēt šo attālumu.
NATO samits un militārais atbalsts Ukrainai
Gaidāmajā NATO samitā tiks risināti arī drošības izaicinājumi, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un spriedze ar Ķīnu. Kā tagesschau.de ziņo, NATO turpmāk koordinēs bruņojuma piegādes no Vīsbādenes un pārņems Ukrainas bruņoto spēku apmācību.
Mērķis ir, lai eiropieši NATO ietvaros uzņemtos lielāku atbildību, īpaši attiecībā uz turpmāko ASV politiku. Nākamā gada laikā Ukraina saņems militāro palīdzību vismaz 40 miljardu eiro vērtībā, kas ir nozīmīgs atbalsts. Vācija jau ir apsolījusi astoņus miljardus eiro 2024. gadam, bet Dānija un Nīderlande piegādā operatīvās iznīcinātājus F-16.
Turklāt ASV nodrošina vēl vienu "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai integrētu kopumā piecas sistēmas aizsardzībai pret Krievijas uzbrukumiem. Turklāt Ukrainas izredzes pievienoties NATO tiek vērtētas kā “neatgriezeniskas”, lai gan oficiālais uzaicinājums ir jāpieņem visiem sabiedrotajiem. Pastāv bažas par saspīlētajām attiecībām ar Krieviju, kamēr Ķīna ir galvenā Ukrainas konflikta līdzdalībniece.
Kopumā politiskie un militārie notikumi izceļ sarežģīto situāciju, ar kuru saskaras Eiropas valstis un ASV, cenšoties saskaņot drošības un ģeopolitiskās stabilitātes jautājumus.