Jauns likums par digitālo reklāmu: skaidrība vai haoss ietekmētājiem?

Jauns likums par digitālo reklāmu: skaidrība vai haoss ietekmētājiem?

Vjetnamas 15. Nacionālās asamblejas 9. sesijā delegāts Ngujens Tam Hungs iepazīstināja ar likumprojektu par grozījumiem Reklāmas likumā. Šī projekta mērķis ir modernizēt reklāmas praksi digitālajā vidē. Likumprojekta centrālā sastāvdaļa ir noteikumi par pārrobežu reklāmas pakalpojumiem un uzņēmumu pienākumi tiešsaistes reklāmā. Kā Vjetnama.vn ziņo, tomēr delegāti pauž nopietnas bažas.

Īpaši kritisks ir 1. panta 14. klauzula, kurā ir ietverti neskaidri identificējoši faktori pārrobežu reklāmas pakalpojumiem Vjetnamā. Delegāti aicina šiem pakalpojumiem noteikt īpašus kritērijus, pamatojoties uz tehnisko praksi un patērētāju uzņemšanu. Turklāt 15.a panta 3. punkts noteica, ka ietekmētājiem pirms ieviešanas ir jāpārbauda reklāmdevēju uzticamība un pašiem jāizmanto viņu produkti. Nepieciešama arī skaidra definīcija un vadlīnijas ietekmētājiem digitālajā telpā.

Pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Vēl viens svarīgs jautājums attiecas uz digitālo platformu nodrošinātāju pienākumiem. 5. klauzulas 23. pantā tie ir sīki aprakstīti, taču ir noteiktas augstas prasības pārrobežu platformām, kurām nav juridiskas galvenās mītnes Vjetnamā. Delegāti ierosināja, ka šīm platformām Vjetnamā jāieceļ juridiskais pārstāvis. Turklāt ir sniegti ieteikumi skaidriem reklāmas kontroles tehniskajiem standartiem.

23. panta 2. punktā teikts, ka reklāmai ir jānodrošina funkcija nepiemērotu reklāmu atspējošanai un noraidīšanai, taču atgriezeniskās saites mehānismi šajā jomā joprojām ir neskaidri. Tiek apspriests priekšlikums izveidot portālu ziņojumiem par pārkāpumiem vjetnamiešu valodā ar maksimālo apstrādes laiku 72 stundas.

Starptautiskās koordinācijas trūkums

Tomēr, neskatoties uz ierosinātajiem pasākumiem, trūkst noteikumu par starptautisku koordinācijas mehānismu, lai kontrolētu pārrobežu reklāmas pārkāpumus. Tas uzsver nepieciešamību pēc datu apmaiņas sistēmas un tehniskās sadarbības starp administratīvajām iestādēm un pārrobežu platformām. Tas ir īpaši sarežģīti globalizētā vidē, jo visa internetā ievietotā reklāma tiek uzskatīta par pārrobežu. Šajā kontekstā norāda 2S IP norāda, ka interneta reklāmas globālā klātbūtne rada jautājumus par jurisdikciju.

Saskaņā ar “nozieguma vietas principu” katra Vācijas tiesa principā var būt atbildīga par reklāmu, kas ir pieejama tās rajonā. Tomēr šī jurisdikcija ir piemērojama tikai tad, ja reklāma ir īpaši paredzēta patērētājiem vai tirgotājiem attiecīgajā jurisdikcijā. Pastāv neskaidrība par Vācijas materiālās konkurences tiesību piemērošanu, kas ir spēkā tikai tad, ja reklāma ir aktuāla Vācijas tirgū.

Attiecībā uz Eiropas tiesību aktiem “tirgus vietas princips” ir aiz muguras, salīdzinot ar “izcelsmes valsts principu”. ES Elektroniskās komercijas direktīva nosaka, ka uz reklāmu attiecas izcelsmes valsts noteikumi. Šajā kontekstā Vācijas konkurences tiesības drīzumā vairs nebūs piemērojamas ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas internetā.