Ģimenes atkalapvienošanās Vācijā: Bundestāgs plāno divu gadu diskvalifikāciju!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Bundestāgs apspriež ģimenes atkalapvienošanās un integrācijas sistēmas. Likumprojekts paredz apturēšanu; Koncentrējieties uz konfliktiem un kompromisiem.

Bundestag debattiert über Familiennachzug und Integrationssysteme. Gesetzesentwurf sieht Aussetzung vor; Konflikte und Kompromisse im Fokus.
Bundestāgs apspriež ģimenes atkalapvienošanās un integrācijas sistēmas. Likumprojekts paredz apturēšanu; Koncentrējieties uz konfliktiem un kompromisiem.

Ģimenes atkalapvienošanās Vācijā: Bundestāgs plāno divu gadu diskvalifikāciju!

2025. gada 6. jūnijā Bundestāgā notika svarīgas debates par ģimenes atkalapvienošanās apturēšanu tiem, kam ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību. Par šo strīdīgo tēmu tika izteikti dažādi viedokļi un nostājas. Valdības partiju CDU/CSU un SPD likumprojekts, kā arī kreiso spēku priekšlikums tālākai apspriešanai tika nodoti Iekšlietu komitejas vadītajām komitejām. Koalīcijas projekts paredz uz diviem gadiem apturēt ģimeņu atkalapvienošanos, lai atslogotu esošās uzņemšanas un integrācijas sistēmas. Bundestag.de ziņo, ka ģimenes atkalapvienošanās joprojām ir iespējama grūtību gadījumos.

Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts (CSU) debatēs uzsvēra Vācijas spēju integrēties un raksturoja nelegālo migrāciju kā lielu izaicinājumu, kas prasa gan valstu, gan Eiropas atbildes reakciju. AfD deputāts doktors Bernds Baumans kritizēja izsludināto atstādināšanu un salīdzināja to ar iepriekšējo 2016.gada regulējumu, kas, viņaprāt, arī bijis neadekvāts. SPD deputāte Raša Nasra projektu raksturoja kā kompromisu un uzsvēra grūtību regulējuma nozīmi.

Reakcijas un bažas

Zaļo deputāte Šahina Gambira brīdināja par atstādināšanas negatīvo ietekmi uz ģimenēm un bēgļu integrāciju sabiedrībā. Klāra Bīngere no kreisās puses raksturoja likumu kā antikristīgu un pret ģimeni. Turklāt CDU/CSU deputāts Aleksandrs Troms norādīja, ka ģimeņu atkalapvienošanās gadījumu skaits ar personām, kurām ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, pārsniedz atkalapvienošanās gadījumu skaitu ar bēgļiem.

Līdzīgs regulējums ģimeņu atkalapvienošanās apturēšanai tika ieviests 2016. gadā. Saskaņā ar pašreizējiem datiem 2025. gada 31. martā Vācijā kopā atradās 388 074 personas ar alternatīvo aizsardzību. 2023. gadā tika izsniegti 11 630 apstiprinājumi vīzu izsniegšanai ģimenes atkalapvienošanai, bet 2024. gadā – 12 000. Kreiso priekšlikumā aicināts aizsargāt bēgļu tiesības uz ģimenes dzīvi un kritizēta atstādināšana kā liktenīga sabiedrībai un integrācijas politikai. Turklāt atkalapvienošanās ar personām, kurām ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem par bēgļiem saskaņā ar Ženēvas Bēgļu konvenciju.

Juridiskā situācija un nosacījumi

Ģimenes atkalapvienošanās parasti attiecas uz ģimenes locekļiem, ja kādam no vecākiem ir atzītas tiesības uz patvērumu. Skaļi BAMF Ģimenes locekļiem Vācijā ir iespēja pieteikties arī patvērumam. Lai to izdarītu, laulībai jābūt derīgai izcelsmes valstī un laicīgi jāiesniedz patvēruma pieteikums. Ģimenes atkalapvienošanās noteikumi attiecas ne tikai uz bēgļiem, bet arī uz personām, kurām ir alternatīvā aizsardzība.

Tomēr ir ierobežojumi: cilvēki, kas apprecējušies bēgot, nevar pieteikties ģimenes atkalapvienošanai. Turklāt tiek piemēroti stingri kritēriji attiecībā uz to, kad un ar kādiem nosacījumiem tiek piešķirta ģimenes atkalapvienošanās, lai gan uz to nav juridisku tiesību. Drīzāk lēmums ir balstīts uz humāniem apsvērumiem.

Quellen: