Sieviete atver acis zārkā: dzīvības pazīmes pēc mirušā apskates!
88 gadus veca sieviete kļūdaini tika pasludināta par mirušu un pamodās īsi pirms bērēm. Notikums liek sākt izmeklēšanu.

Sieviete atver acis zārkā: dzīvības pazīmes pēc mirušā apskates!
Šokējošā incidentā Pilzenē, Čehijā, 88 gadus veca sieviete kļūdaini tika pasludināta par mirušu. Viņas partneris zvanīja 911, jo nevarēja viņu pamodināt un pieņēma, ka viņa ir mirusi. Tas noveda pie tā, ka medicīnas darbinieks darbojās kā oficiālais koroners, kas izdeva miršanas apliecību. Incidents noticis piektdien aptuveni 90 kilometrus uz rietumiem no Prāgas.
Dramatiskais pavērsiens notika, kad sieviete, kas tika uzskatīta par mirušu, atvēra acis, kad apbedīšanas biroja darbinieki viņu ievietoja zārkā. Tā rezultātā darbinieki nekavējoties brīdināja neatliekamās palīdzības dienestus, kuri sievieti nogādāja slimnīcā. Vecās sievietes veselības stāvoklis tiek raksturots kā stabils; Viņai klājas labi, ņemot vērā vecumu un iepriekšējās slimības.
Izmeklēšana pret ārstu
Policija pret dakteri tagad sākusi izmeklēšanu, jo pastāv aizdomas, ka viņa nav sniegusi palīdzību. Šo noziegumu veidu Vācijā regulē Kriminālkodeksa 323.c pants un tas attiecas uz situācijām, kad kāds ārkārtas situācijā nerīkojas, lai gan tas būtu nepieciešams un saprātīgi. Likumdevēja mērķis ir veicināt starppersonu solidaritāti un izveidot sistēmu, kas stimulē rīcību kritiskos brīžos.
88 gadus vecās sievietes gadījumā rodas jautājums, vai medicīnas darbinieks situāciju risināja pareizi, vai arī nav veikusi medicīnisko pārbaudi pirms miršanas apliecības izsniegšanas. Ja izrādīsies, ka tā bijusi ārsta vaina, tam var būt nopietnas juridiskas sekas.
Reakcijas no apbedīšanas biroja
Par "koronera" iegūšanu atbildīgā apbedīšanas birojs pauda nožēlu par notikušo. Pēc likuma izmaiņām 2011. gadā Čehijas Republikas “koroneris” ir atbildīgs par identitātes un nāves cēloņa noteikšanu. Uzņēmums plāno veikt personāla darbības, lai šādas kļūdas neatkārtotos.
Šī traģiskā sajaukšana atsauc atmiņā arī citus gadījumus, kuros palīdzības nesniegšana izraisīja nopietnas sekas. Spilgts piemērs ir Daniela Kūblbeka gadījums, kurš nomira 2018. gada vasaras beigās pēc tam, kad, domājams, nolēca no kruīza kuģa klāja. Viņa tēvs izvirza pārmetumus varas iestādēm par palīdzības nesniegšanu, kas varētu atsākt diskusiju par tiesisko regulējumu un atbildību šādās situācijās.
Vācijas tiesību aktos noteiktās prasības noziedzīgai palīdzības nesniegšanai liecina, ka šādās ārkārtas situācijās nozīme ir gan juridiskiem, gan ētiskiem apsvērumiem. Ir ļoti svarīgi ātri un atbilstoši reaģēt uz akūtām situācijām, lai novērstu šādus satraucošus incidentus.