Japāna rīsu krīzē: eksplodējot cenas un valsts rezerves darbībā!

Japāna rīsu krīzē: eksplodējot cenas un valsts rezerves darbībā!

Tokio, Japan - Japāna saskaras ar ievērojamām ekonomiskām un sociālām problēmām. 2025. gada maijā valsts zaudēja savu statusu Vācijai kā lielākā ticīgā valsts valsts valsts. Japāna šo rangu vadīja gandrīz 35 gadus, bet tagad Japānas neto ārvalstu aktīvi ir aptuveni 533,05 triljoni jenu (aptuveni 3,3 triljoni eiro), kas nozīmē pieaugumu par 12,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No otras puses, Vācija ir neto ārvalstu aktīvi 569,65 triljonu jenu (aptuveni 3,56 triljoni eiro) un ir apsteidzis Japānu, piemēram, tageschau.de >

Sliktā raža 2023. gada vasarā un vidējā raža 2024. gadā nostiprināja situāciju. Klimata pārmaiņām ir ilgstoša ietekme uz rīsu audzēšanu. Kritiķi norāda, ka valdības subsīdijas citām rūpnīcām, piemēram, barības rīsiem, nav pietiekamas, lai atbalstītu rīsu lauksaimniekus. Rīsu platību ierobežo arī valsts, un, kaut arī oficiālā politika samazināt augošos reģionus 2018. gadā, lauksaimniekiem trūkst stimulu palielināt pagarinājumu.

Sociālās norises un izaicinājumi

paralēli ekonomiskajai attīstībai. Dzimstības līmenis turpināja samazināties: 2025. gada pirmajā ceturksnī piedzima tikai 162 955 bērni, kas atbilst 4,6 % kritumam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šie skaitļi ir mainīgas sabiedrības kontekstā, kurā ilgi izveidotās apkārtnes asociācijas zaudē nozīmi un arvien vairāk izšķīst.

2024. gada beigās Japānā dzīvoja aptuveni 3,77 miljoni ārzemnieku, kas ir gandrīz 360 000 pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Japānas valdība arī plāno pārskatīt rīsu audzēšanas politiku un ir ieviesusi pasākumus izglītības nozarē, lai reģistrētu starptautiskos studentus no Hārvardas, kurus ietekmē iebraukšanas aizliegums.

Kā pašreizējā rīsu krīze, sarūkošā krājumu diapazons un pieaugošās cenas ilgtermiņā ietekmēs Japānas sabiedrību. Pašreizējā situācijā izaicinājumi ir dažādi un prasa noteiktas Japānas valdības rīcības.