Japāna rīsu krīzē: eksplodējošas cenas un valsts rezerves darbībā!

Japāna rīsu krīzē: eksplodējošas cenas un valsts rezerves darbībā!

Japāna saskaras ar ievērojamām ekonomiskām un sociālām problēmām. 2025. gada maijā valsts zaudēja Vācijai lielākās neto kreditora valsts statusu. Gandrīz 35 gadus Japāna bija šī reitinga augšgalā, bet tagad Japānas tīrie ārējie aktīvi ir aptuveni 533,05 triljoni jenu (apmēram 3,3 triljoni eiro), kas ir par 12,9% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt Vācijas tīrie ārējie aktīvi ir 569,65 triljoni jenu (aptuveni 3,56 triljoni eiro), un tādējādi tā ir apsteigusi Japānu sumikai.com ziņots.

Vēl viena būtiska problēma Japānā ir notiekošais cenu pieaugums. Patēriņa cenas Tokijas 23 nodaļās 2025. gada maijā pieauga par 3,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kas ir augstākais pieaugums pēdējo divu gadu laikā. Šis dzīves dārdzības pieaugums smagi skar daudzas Japānas mājsaimniecības.

Rīsu krīze un valdības pasākumi

Notikumi rīsu nozarē ir īpaši dramatiski. Slikto ražu un sprādzienbīstamo cenu dēļ Tokijai pirmo reizi nācās ķerties pie valdības rīsu piegādēm. Rīsu cenas pārsniegušas 1000 jenu (aptuveni 6,30 eiro) par kilogramu – pieaugums līdz 80%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Zemkopības ministrs Taku Eto paziņoja par plāniem no valsts rezervēm atbrīvot 210 000 tonnu rīsu, lai stabilizētu cenas. Šīs piegādes parasti ir paredzētas sliktai ražai vai dabas katastrofām, uzsverot pašreizējās situācijas steidzamību, teikts ziņojumā tagesschau.de ir izskaidrots.

Sliktā raža 2023. gada vasarā un vidējā raža 2024. gadā ir pasliktinājusi situāciju. Klimata pārmaiņām ir ilgstoša ietekme uz rīsu audzēšanu. Kritiķi norāda, ka ar valdības subsīdijām citām kultūrām, piemēram, lopbarības rīsiem, nepietiek, lai atbalstītu rīsu audzētājus. Rīsu audzēšanas platības ierobežo arī valsts, un, lai gan oficiālā politika samazināt rīsu audzēšanas reģionu skaitu beidzās 2018. gadā, lauksaimniekiem trūkst stimulu palielināt audzēšanu.

Sociālā attīstība un izaicinājumi

Paralēli ekonomiskajai attīstībai arī Japānas sociālā struktūra uzrāda pārmaiņu pazīmes. Dzimstība turpina kristies: 2025. gada pirmajā ceturksnī piedzima tikai 162 955 bērni, kas ir par 4,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Šie skaitļi ir mainīgas sabiedrības kontekstā, kurā sen izveidotās apkaimes asociācijas zaudē nozīmi un arvien vairāk izzūd.

2024. gada beigās Japānā dzīvoja aptuveni 3,77 miljoni ārzemnieku, kas ir par gandrīz 360 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Japānas valdība arī plāno pārskatīt rīsu audzēšanas politiku un ir ieviesusi pasākumus izglītības sektorā, lai uzņemtu Hārvardas starptautiskos studentus, kurus ietekmē ieceļošanas aizliegums.

Jāskatās, kā pašreizējā rīsu krīze, piegādes sarukums un cenu kāpums ilgtermiņā ietekmēs Japānas sabiedrību. Pašreizējā situācijā izaicinājumi ir dažādi un prasa Japānas valdības izlēmīgu rīcību.