Kanāriju salas apdraudētas: virstūrisms apdraud dzīves kvalitāti!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā akcentēti virstūrisma izaicinājumi, tā ietekme uz vidi un dzīves kvalitāti un iespējamie risinājumi.

Der Artikel beleuchtet die Herausforderungen des Übertourismus, seine Auswirkungen auf Umwelt und Lebensqualität sowie mögliche Lösungsansätze.
Rakstā akcentēti virstūrisma izaicinājumi, tā ietekme uz vidi un dzīves kvalitāti un iespējamie risinājumi.

Kanāriju salas apdraudētas: virstūrisms apdraud dzīves kvalitāti!

2022. gadā globālie ceļojumi reģistrēja aptuveni 1,5 miljardus ieceļotāju, kas ir otrs augstākais rekords pēc 2019. gada. Tomēr tūrisma nozare arvien vairāk tiek kritizēta, jo īpaši jēdziens “virstūrisms” ir dzirdams visiem. Tas raksturo pārmērīgu ceļotāju drūzmēšanos noteiktā vietā, kas var ietekmēt gan vietējo iedzīvotāju, gan atpūtnieku dzīves kvalitāti. Saskaņā ar UNWTO datiem virstūrisms izraisa dzīves kvalitātes pasliktināšanos, jo daudzos populāros brīvdienu galamērķos ir vērojams straujš apmeklētāju skaita pieaugums.

Kanāriju salas ir lielisks šīs problēmas piemērs. Šeit dzīvo aptuveni 2,2 miljoni vietējo iedzīvotāju, savukārt 2022. gadā salas apmeklēja iespaidīgi 15,2 miljoni tūristu. Lai gan šis milzīgais apmeklētāju pieplūdums Kanāriju salu ekonomikā veicina vairāk nekā trešdaļu, ieguvumus galvenokārt gūst lielie investori. Turklāt īstermiņa īres maksas pieaugums izraisa akūtu mājokļu trūkumu un īres maksas pieaugumu, kas vēl vairāk pasliktina vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Ietekme uz vidi un resursu patēriņš

Nevar nepamanīt arī masveida tūrisma sekas uz vidi: troksnis, atkritumi, satiksmes sastrēgumi un pārmērīga ūdens resursu izmantošana ir ikdienas blakusefekti. Lai gan daudzos gadījumos atpūtnieki patērē ievērojami vairāk ūdens nekā vietējie iedzīvotāji, šis palielinātais resursu patēriņš dažos reģionos ir radījis nopietnas problēmas. Piemērs tam ir Maljorka, kur novadītie notekūdeņi apdraud jutīgās jūraszāļu pļavas.

Tūrisma nozare ir arī nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, kas rada 8-10% no globālajām emisijām. Gaisa satiksme ir galvenais iemesls tam, un no 1995. līdz 2019. gadam tūrisma radītās emisijas palielinājās par satraucošiem 65%. Vācijā īso braucienu skaits pieauga par 24% līdz 2022. gadā kopumā 94 miljoniem, kas arī rada augstu CO2 izmešu līmeni.

Lētu lidojumu un kruīzu ietekme

Lēti lidojumu piedāvājumi un ar to saistītais ceļojumu pieaugums ir veicinājis tūrisma karsto punktu rašanos. Jo īpaši kruīza kuģi rada ievērojamu slodzi vietējai infrastruktūrai, bet atstāj tikai ierobežotus vietējos ekonomiskos ieguvumus. "Seting jetting" fenomens, kurā populāru seriālu un filmu filmēšanas vietas piesaista lielu skaitu tūristu, ir izraisījis arī apmeklētāju skaita pieaugumu šajās vietās, piemēram, Maui, Sicīlijā un Dubrovnikā.

Lai cīnītos pret virstūrisma izaicinājumiem, daudzas pilsētas, piemēram, Venēcija vai Lisabona, cenšas samazināt apmeklētāju skaitu, izmantojot piekļuves ierobežojumus. A positive approach comes from Copenhagen, where eco-friendly travel is rewarded by giving travelers free offers. Neskatoties uz šiem centieniem, pašlaik nav vienota risinājuma cīņai pret virstūrismu, un pieejas apmeklētāju pārvaldībai un izplatīšanai joprojām ir dažādas un individuālas.

Lai iegūtu papildinformāciju par tūrisma ietekmi un izaicinājumiem, lūdzu, skatiet šo ziņojumu no Vācu vilnis vai brošūra Federālā vides aģentūra.

Quellen: