Piekrastes paradīzes zem spiediena: rekordliels aļģu mēris Karību jūras reģionā!
Rekordraža sargassum aļģu raža apdraud Karību jūras tūrismu 2025. gadā. Atpūtnieki ziņo par nepatīkamām smakām un pludmales slēgšanu.

Piekrastes paradīzes zem spiediena: rekordliels aļģu mēris Karību jūras reģionā!
Karību jūras reģionā ir rekordliels sargassum jūras aļģu mēris, kas nopietni apdraud tūrismu, kas ir viens no reģiona svarīgākajiem ienākumu avotiem. 2025. gadā šo aļģu daudzums sasniedza satraucošus 38 miljonus tonnu, as Merkurs ziņots. Tas ir lielākais apjoms kopš izmeklēšanas sākšanas 2011. gadā, un iepriekšējais maksimums bija aptuveni 22 miljoni tonnu 2022. gada jūnijā, teikts tajā. ikdienas ziņas. Ietekme ir nozīmīga gan atpūtniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem.
Galvenā problēma ir neizturamā smaka, ko izraisa aļģu sadalīšanās un sērūdeņraža izdalīšanās. Daudzi tūristi sūdzas, ka viņi nevar baudīt pludmales un dažos rajonos pat ir jāmaina naktsmītne. Tūrisma nozare reaģē uz šo izaicinājumu ar dažādiem pasākumiem, tostarp atmaksām viesiem un transporta pakalpojumus uz mazāk skartajām pludmalēm.
Pasākumi pret aļģu mēri
Populāri ceļojumu galamērķi, piemēram, Punta Cana, ir izvirzījuši šķēršļus, lai aļģes netiktu izkropļotas. Šie preventīvie pasākumi ir nepieciešami, jo aļģu mēris ne tikai ietekmē svētku baudījumu, bet arī nodara kaitējumu videi. Sentmartenā tiek izmantoti ekskavatori, lai atbrīvotu pludmales no aļģēm. Turklāt, lai mazinātu smaku, tīrīšanas darbiem tiek mobilizēti traktori.
Dominikānas Republika, kas ir visvairāk apmeklētā valsts Karību jūras reģionā, ik gadu piesaista 8,5 miljonus tūristu. No tiem aptuveni 5,3 miljoni bija no Eiropas, kas ir 89 procenti no 2019. gada līmeņa. Tomēr pieaugošā aļģu uzkrāšanās, ko veicina tādi faktori kā ūdens karstums un lauksaimniecības notece, var apdraudēt tūrisma izaugsmi.
Ekoloģiskā ietekme un ekspertu skaidrojumi
Aļģu augšanas sprādziens, ko novērojuši tādi eksperti kā Braiens Bārnss no Dienvidfloridas universitātes, rada bažas. Situāciju var saasināt tādi iemesli kā ūdens sasilšana, vēja un straumju izmaiņas, kā arī lauksaimniecības noteces. Lai gan daži jūras aļģu uzkrājumi ir veselīga ekosistēma atklātā okeānā, tie rada ievērojamus trūkumus piekrastes tuvumā, bloķējot saules gaismu un nosmacējot koraļļu rifus.
Tāpēc Karību jūras reģions saskaras ar akūtu izaicinājumu. Eksperti sagaida, ka turpmākajos mēnešos sargassum daudzums palielināsies, pastiprinot nepieciešamību pēc efektīviem risinājumiem tūrisma nozarē un vides aizsardzībā. Galamērķiem steidzami jāatrod veidi, kā saglabāt savu pludmaļu skaistumu un pieejamību tūristiem.