Īres maksa strauji pieaug: katrs septītais maksā vairāk nekā 50 procentus no saviem ienākumiem!

Īres maksa strauji pieaug: katrs septītais maksā vairāk nekā 50 procentus no saviem ienākumiem!

Pašreizējā viedokļu izpētes institūta YouGov aptauja ilustrē smago mājokļu situāciju Vācijā. Apmēram 15% īrnieku īrei tērē vairāk nekā pusi no saviem neto ienākumiem. Īpaši smagi tiek skarti vientuļie vecāki, pilsētnieki un cilvēki ar migrantu izcelsmi. Šī attīstība izraisa pieaugošu sociālo plaisu mājokļu apstākļos, kas arvien palielinās. Reprezentatīvi aptaujāti vairāk nekā 4000 cilvēku, tostarp gandrīz 2400 īrnieku. Satraucošs aptaujas rezultāts ir tas, ka pat 3% aptaujāto īrei nākas tērēt vairāk nekā 70% no saviem neto ienākumiem.

Izaicinājumi pilsētās ir milzīgi. Pilsētas iedzīvotājus līdz pat trīs reizēm biežāk ietekmē šaurās dzīvojamās platības un augstās fiksētās izmaksas nekā cilvēkus laukos. Nelieli dzīvokļi un pieaugošās papildu izmaksas apgrūtina ikdienu un apgrūtina dzīvi pilsētās. Saskaņā ar aptauju 8% respondentu īrei tērē mazāk nekā 20% no saviem ienākumiem, savukārt aptuveni 50% mājokļa iegādei tērē no 20% līdz 39% no saviem ienākumiem. 17% pat maksā no 40% līdz 49% no savas algas. Zīmīgi, ka dzīvokļos, kuros ir vairāk istabu nekā cilvēku, dzīvo 53% īrnieku pretstatā 76% īpašnieku.

Pieaug mājokļu trūkums un īres cenu kāpums

Īpaši būtiski dzīves situāciju ietekmē pieejamu dzīvokļu trūkums lielākajās Vācijas pilsētās. Pēc aplēsēm, trūkst aptuveni 1,9 miljonu pieejamu dzīvokļu, tostarp 1,4 miljoni dzīvokļu zem 45 kvadrātmetriem, kas ir īpaši svarīgi vienas personas mājsaimniecībām. Lielākais deficīts ir tādās pilsētās kā Berlīne, Hamburga un Ķelne. Luksoforu valdība bija izvirzījusi sev mērķi ik gadu izveidot 400 000 jaunu dzīvokļu, taču šie mērķi netiek sasniegti. Augstā būvniecības interese un izmaksas nozīmē, ka pabeigšanas apjoms var dramatiski samazināties.

Paredzams, ka 2023. gadā pabeigto darbu skaits samazināsies no 295 000 līdz 223 000. Tas varētu gandrīz sasniegt vēsturiski zemāko līmeni 2009. gadā. Aptauja liecina, ka četrās no desmit mājsaimniecībām lielajās pilsētās (aptuveni 8,6 miljoni cilvēku) dzīvo ar problemātiski augstu īres slogu. Gandrīz 13 procentiem īrētāju mājsaimniecību ir mazāks par iztikas minimumu pēc īres maksas atskaitīšanas.

Sociālā ietekme un risinājumi

Augstās īres izmaksas rada ne tikai finansiālu slogu, bet arī liedz daudziem cilvēkiem piedalīties sabiedrībā. Eksperti brīdina, ka tas ierobežo ieguldījumus izglītībā un mobilitātē, kas savukārt padziļina sociālo nevienlīdzību. Viens no priekšlikumiem situācijas uzlabošanai ietver bezpeļņas statusa atjaunošanu namu sabiedrībām. Noteiktos apstākļos tas varētu būt saderīgs ar ES tiesību aktiem.

Luksoforu valdība plāno palielināt izdevumus valsts subsidētajiem mājokļiem. Tiek apsvērta arī sociālo mājokļu nostiprināšana un īres kontroles uzlabošana. Šie pasākumi ir steidzami nepieciešami, lai novērstu mājokļu trūkuma saasināšanos. Sociālajām problēmām, kas saistītas ar pieaugošo īres slogu, ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas un skaidri īres noteikumi, lai apturētu dramatisko tendenci.

Leadersnet ziņo, ka mājokļu situācija Vācijā turpina pasliktināties Boeklers parāda dziļās mājokļu piedāvājuma problēmas un iespējamos risinājumus.