Īres eksplodēšana: katrs septītais maksā vairāk nekā 50 procentus no viņa ienākumiem!

Īres eksplodēšana: katrs septītais maksā vairāk nekā 50 procentus no viņa ienākumiem!

Berlin, Deutschland - Pašreizējais Atzinuma pētījumu institūta YouGov aptauja ilustrē nomācošo dzīves situāciju Vācijā. Aptuveni 15% īrnieku: iekšpusē vairāk nekā puse no viņu neto ienākumiem tērē īrei. Īpaši slikti ietekmē vientuļie vecāki, pilsētas iemītnieki: iekšēji un cilvēki ar migrācijas fonu. Šī attīstība noved pie pieaugošām sociālajām šķērēm dzīves apstākļos, kas turpina atvērt. Vairāk nekā 4000 cilvēku tika intervēti pārstāvis, ieskaitot gandrīz 2400 īrnieku: iekšpusē. Satraucošs aptaujas rezultāts ir tāds, ka pat 3% respondentu ir jāsaņem vairāk nekā 70% no viņu tīrajiem ienākumiem īrei.

izaicinājumi pilsētās ir milzīgi. Pilsētas iemītnieki: iekšpusē, līdz trīs reizes biežāk ietekmē krampjveida dzīvojamā platība un augstas fiksētās izmaksas nekā valstī. Nelieli dzīvokļi un papildu izmaksu palielināšana sasprindzina ikdienas dzīvi un apgrūtina dzīvi pilsētās. Saskaņā ar aptauju 8% respondentu iztērē mazāk nekā 20% no saviem ienākumiem no īres maksas, savukārt aptuveni 50% no viņu ienākumiem par dzīves platību tērē no 20% līdz 39%. 17% pat maksā no 40% līdz 49% no to atalgojuma. Jāatzīmē, ka 53% īrnieku: dzīvokļos, kuriem ir vairāk istabu nekā cilvēkiem, atšķirībā no 76% īpašnieku: iekšpusē.

Audzēšanas mājokļu deficīts un īres cenu pieaugums

Lētu dzīvokļu trūkums lielākajās Vācijas pilsētās ir īpaši liela ietekme uz dzīves situāciju. Tiek lēsts, ka trūkst aptuveni 1,9 miljonu pieejamu dzīvokļu, tai skaitā 1,4 miljoni dzīvokļu zem 45 kvadrātmetru, kas ir īpaši svarīgi vienas personas mājsaimniecībām. Lielākais deficīts ir atrodams tādās pilsētās kā Berlīne, Hamburga un Ķelne. Luksofora valdība bija izvirzījusi mērķi katru gadu izveidot 400 000 jaunus dzīvokļus, taču šīs prasības netiek sasniegtas. Augstie būvniecības procenti un izmaksas nozīmē, ka pabeigšana varētu dramatiski atgriezties.

2023. gadā paredzams, ka 295 000 pabeigšanas samazināšanās būs 223 000. Tas gandrīz varētu sasniegt 2009. gada vēsturisko zemāko līmeni. Aptauja rāda, ka četras no desmit mājsaimniecībām lielās pilsētās (aptuveni 8,6 miljoni cilvēku) dzīvo ar problemātisku lielu nomas slodzi. Gandrīz 13 procentiem no īrnieku mājsaimniecību ir mazāk pieejami nekā iztikas līmenim pēc īres maksas atskaitīšanas.

Sociālie efekti un risinājumi

Augstie īres izdevumi ne tikai rada finansiālu slogu, bet arī daudzi cilvēki novērš sociālo līdzdalību. Eksperti brīdina, ka tas ierobežo ieguldījumus izglītībā un mobilitātē, kas savukārt padziļina sociālo nevienlīdzību. Priekšlikums uzlabot situāciju ietver bezpeļņas organizācijas atkārtotu ieviešanu mājokļu uzņēmumiem. Tas varētu būt savietojams ar ES likumiem noteiktos apstākļos.

Luksofora valdība plāno palielināt izdevumus valsts finansētiem mājokļiem. Tiek apsvērta arī sociālā mājokļa stiprināšana un nomas cenu uzlabošana. Šie pasākumi ir steidzami nepieciešami, lai neitralizētu pastiprinošo mājokļu trūkumu. Lai apturētu dramatisko tendenci, sociālajām problēmām, kas saistītas ar pieaugošo nomas slodzi, ir vajadzīgas ilgtermiņa stratēģijas un skaidri īres noteikumi.

LeaderNet ziņo, ka dzīves situācija Vācijā turpina atteikties, kamēr Href = = hre = = "https://www.boeckler.de/de/auf-einen-lick-17945-20782.htm"> boeckler parāda dziļas dzīves kosmosa piegādes un iespējamo risinājumu problēmas.