Jaunais satiksmes ministrs paziņo 500 miljardus infrastruktūras revolūcijai!

Jaunais satiksmes ministrs paziņo 500 miljardus infrastruktūras revolūcijai!

Patriks Šnīders (CDU) ir jaunais federālais transporta ministrs un šodien paziņoja par tālejošām izmaiņām transporta politikā. Viņa uzmanības centrā ir infrastruktūras projektu ātrāka plānošana un apstiprināšana. Saskaņā ar principu “uzturēt pirms jaunas būvniecības” tiek uzsvērts, ka noplicinātās infrastruktūras atjaunošanai Vācijā ir augstākā prioritāte. Šajā nolūkā būtu jāpalielina ieguldījumi dzelzceļā, lai nodrošinātu uzticamu infrastruktūru mobilitātei, uzņēmējdarbībai un klimata aizsardzībai. Šīs stratēģijas galvenā sastāvdaļa ir ceļu, tiltu, tuneļu un dzelzceļu renovācijas kavējumu samazināšana.

Šnēders plāno ieviest vienotu procesuālo likumu infrastruktūras projektiem, lai izvairītos no dubultām pārbaudēm un saīsinātu termiņus. Jāsakārto arī kolektīvās rīcības likums. Tie ir būtiski pasākumi, kuru mērķis ir ne tikai nodrošināt lielāku dzelzceļa tīkla uzticamību un punktualitāti, bet arī pārdomāt nepieciešamību pēc pilnīgas slēgšanas vispārējo renovāciju laikā. Galvenais mērķis joprojām ir stiprināt klimatam draudzīgus transporta veidus.

Finansiālais pamats īstenošanai

Svarīgs instruments Šnīdera plānu īstenošanai būs īpašs fonds 500 miljardu eiro vērtībā, ko piektdien paredzēts apstiprināt Federālajā padomē. Eksperti gan brīdina, ka nākamās valdības šo naudu var izmantot arī jaunu ceļu būvniecībai, nevis investēt to tikai dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanā un paplašināšanā. Deutsche Bahn jau paziņojis, ka no šī īpašā fonda ir nepieciešami 148 miljardi eiro, bet atlikumu paredzēts finansēt no pašreizējiem budžetiem.

Deutsche Bahn investīciju prasība dzelzceļa tīkla uzturēšanai pārsniedz 90 miljardus eiro. Turklāt, saskaņā ar aprēķiniem, elektrifikācijai, digitalizācijai un maršrutu paplašināšanai ir nepieciešami aptuveni 200 miljardi eiro, lai līdz 2045. gadam panāktu klimata neitralitāti transporta nozarē. Federālo automaģistrāļu uzturēšanas vajadzības līdz 2030. gadam tiek lēstas vairāk nekā 140 miljardu eiro apmērā. Vācijas Pilsētvides pētījumu institūta pētījums paredz, ka tiltu, ceļu un tuneļu atjaunošanas izmaksas līdz 2030. gadam būs 283 miljardi eiro.

Izaicinājums infrastruktūras plānošanai

Tomēr steidzamas vajadzības ir arī citās sabiedrisko pakalpojumu jomās, piemēram, slimnīcās un skolās. Tādēļ Allianz pro Schiene interešu grupas rīkotājdirektors Dirks Flēžs sagaida lielas cīņas par speciālā fonda līdzekļu sadali. Kritiķi arī brīdina, ka plānotie jaunu automaģistrāļu būvniecības projekti turpināsies, neskatoties uz pašreizējiem izaicinājumiem, ko nosoda kreiso transporta politikas pārstāvis Bernds Rīksingers. Viņš saskata draudus, ka nauda var tikt izšķiesta uz lielceļiem, kamēr tā steidzami nepieciešama dzelzceļam.

Ekspertu foruma izveide, lai agrīnā stadijā iesaistītu zinātni, asociācijas un ekspertus, varētu būt solis pareizajā virzienā. Schnieder arī vēlas veicināt satiksmes drošības uzlabojumus pilsētās un laukos, digitalizācijai paliekot par galveno faktoru plānošanas procesos un satiksmes kontrolē. Mobilitāte tiek uzskatīta par dzīves kvalitātes un ekonomisko panākumu pamatprasību.