Sargassum aļģu plūdi apdraud Karību jūras reģionu: tūrisms apdraudēts!

Sargassum aļģu plūdi apdraud Karību jūras reģionu: tūrisms apdraudēts!

Karību jūras reģions saskaras ar nepieredzētu izaicinājumu: rekordliels sargassum aļģu līmenis, apdraudošas pludmales un jūras ekosistēma. 2023. gada maijā tika atklāts šokējošs šo aļģu daudzums – aptuveni 38 miljoni tonnu. Šī ir lielākā vērtība, kas reģistrēta kopš Lielās Atlantijas Sargasuma jostas (GASB) izpētes uzsākšanas 2011. gadā. Iepriekšējais rekords bija aptuveni 22 miljoni tonnu 2022. gada jūnijā, uzsverot satraucošo tendenci.

Braiens Bārnss, Dienvidfloridas universitātes docents, saka, ka ikgadējie maksimumi pieaug, taču precīzi šīs tendences iemesli vēl nav skaidri. Tiek uzskatīts, ka šo parādību izraisa tādu faktoru kombinācija kā saules gaisma, barības vielu pieejamība, ūdens temperatūra un klimatiskās vides izmaiņas.

Ekoloģiskā un ekonomiskā ietekme

Sargassum aļģes izdala toksiskas gāzes un var apdraudēt savvaļas dzīvniekus. Martinikā situācija bija tik nopietna, ka skola uz laiku bija jāslēdz. Šīm aļģu uzkrāšanās ir tālejošas sekas tūrismam, jo ​​tās ļoti piesārņo pludmales. Puntakanā, Dominikānas Republikā, ir uzceltas barjeras, savukārt Sanktmartenā ārkārtas tīrīšanas operācijās tiek izmantoti ekskavatori.

Turklāt dažas viesnīcas pārņem tīrīšanas darbus un piedāvā atmaksu vai transporta pakalpojumus uz mazāk skartajām pludmalēm. Negatīvā ietekme uz tūrismu jau ir jūtama, un daudziem speciālistiem ir aizdomas, ka šī tendence turpināsies visu gadu. Sargasu daudzums parasti palielinās pavasara beigās, sasniedz maksimumu vasarā un atkal samazinās vēlā rudenī vai ziemas sākumā.

Zinātniskie atklājumi par Sargasuma problēmu

Sargasuma pētījumi pēdējos gados ir palielinājušies. Vairāki pētījumi atklāj to eksponenciālās izaugsmes iemeslus. Piemēram, Djakouré et al. (2017) pēta iespējamos cēloņus nesenajiem pelaģisko Sargassum aļģu uzliesmojumiem tropiskajā Ziemeļatlantijā. Vēl vienu interesantu aspektu izklāsta Jouanno et al. (2021), kas piedāvā uz NEMO balstītu modelēšanas pieeju Sargassum izplatībai tropu reģionā.

Skaidras informācijas ir maz, taču situācijas nopietnība prasa gan sabiedrības, gan zinātnieku neatliekamu uzmanību. Daži pētnieki, piemēram, Lapointe et al. (2021) analizē barības vielu saturu un slāpekļa pieejamību, kas ir būtisks Sargassum aļģu produktivitātes faktors. Zinātniskajam diskursam virzoties uz priekšu, joprojām nav skaidrs, vai jūnijā varēs atkal pārsniegt 2023. gada maija rekordskaitļus.

Skartajiem reģioniem tas nozīmē, ka ir būtiski pasākumi, lai apkarotu aļģu ziedēšanu un samazinātu to ietekmi uz tūrismu. Izpratne par cēloņiem un mehānismiem, kas izraisa šo milzīgo aļģu ziedēšanu, būs ļoti svarīga, lai nākotnē labāk reaģētu uz problēmām.

Turpinoties diskusijai par Sargassum aļģu ziedēšanas cēloņiem un risinājumiem, kļūst skaidrs, ka šīs dabas parādības izraisīšanā ir nozīme gan biofizikālajiem, gan cilvēka faktoriem. Šie atklājumi ir ietverti daudzos pētījumos, tostarp Gower un King (2020) un Wang et al. (2018), kuri pēta satelītnovērojumu lomu Sargassum uzraudzībā.

Sargasuma problēma joprojām būs galvenā reģiona un globālās kopienas problēma. Tāpēc notikumi šajā jomā rada ne tikai zinātnisku interesi, bet arī praktisku ietekmi uz cilvēku dzīvi skartajos apgabalos.

Sīkāku informāciju var atrast pārskatos no RND un analīze iekšā Daba.