Iemācieties nirt, iemācieties apstāties

Iemācieties nirt, iemācieties apstāties

"Dzīve ir pārāk īsa sliktām grāmatām," man reiz teica draugs. Mēs kādu laiku bijām tirgojuši ieteikumus, un es biju šokēts, ka viņš bija atteicies no The Kite Runner. "Turpini," es mudināju. "Jums tas patiks."

Viņš paraustīja plecus. "Ja man nepatīk grāmata pirmajās divās nodaļās, tas tā ir." Viņš izlikās, ka to izmet.

"Kaut es varētu būt vairāk līdzīgs jums," es biju teicis. Un es to domāju. Redziet, es esmu tāds cilvēks, kurš neatlaidīgi ķersies pie grāmatas, uzdevuma vai projekta, kas man nepatīk, lai es varētu to pabeigt. Atbilstoša zēna lasīšana bija vienīgā lieta, ko es jebkad pilnībā kontrolēju un no kuras es jebkad atteicos — un tas joprojām mani traucē līdz pat šai dienai.

Paturot to prātā, man nebija šaubu, ka iemācīšos, kad es rezervēju 3 dienu PADI Open Water Diver intensīvo kursu (tikai dažas dienas pēc atzīšanas, ka niršana bija pirmā ceļojuma pieredze, no kuras es gandrīz vairījos). nirt un pabeigt kursu. Protams, es biju nervozs, bet es to sāku, tāpēc, protams, es grasījos to pabeigt.

Tikai es to nevarēju.

1. diena pagāja salīdzinoši labi. Mūsu piecu studentu grupa satikās ar Maiklu, mūsu instruktoru, kursa pirmajā niršanā atklātā ūdenī. Ja neskaitu savu dzīvi 22 gadus veca jaunieša rokās, es patiesībā jutos diezgan ērti ūdenī. Man bija viegli elpot caur regulatoru, un, kad mēs nosēdāmies līdz aptuveni 11 metriem, es jutos daudz drošāk nekā savā pirmajā niršanas reizē.

Pēc tam Maikls mūs brīdināja, ka 2. diena būs intensīva saīsinātā kursa garuma dēļ. Rītu pavadījām ar teoriju, kam sekoja praktiskie testi baseinā un mūsu otrais niršana atklātā ūdenī. Nākamajā dienā mēs kārtojām gala eksāmenu, kam sekoja divas niršanas atklātā ūdenī. Es pārsēdos savā sēdeklī un jautāju, vai kāds kādreiz nav izgāzies praksē.

Maikls pamāja ar galvu. "Jūs nevarat neizdoties kā tāds, taču lielākā daļa cilvēku neizdodas baseina testos."

Tas mani pilnībā satrieca. Mēs jau bijām pazaudējuši vienu no mūsu grupas studentiem (pēc piecām minūtēm uz kontroliera viņš teica, ka tas nav viņam un aizgāja). Es domāju, ka tagad, kad biju pabeidzis pirmo niršanu, viss būs kārtībā, bet patiesībā grūtākā daļa vēl bija priekšā.

Tajā vakarā mēs ar Pēteri pavadījām vakaru, strādājot piecām nodarbībām PADI kursa grāmatā. Es apstājos pie dažādiem praktisko eksāmenu sarakstiem. Parasti tās tika sadalītas četrās vai piecās dienās – man bija viens rīts. Mezgls vēderā savilkās, bet arī tad ticība, ka tikšu garām, palika spēcīga.

2. diena sākās pulksten 8:30. Mēs veicām divas stundas teorētiskā darba un iemācījāmies salikt un izjaukt visu mūsu niršanas aprīkojumu. Tad sākām ar praktiskiem pārbaudījumiem.

Vispirms bija 200 metru peldējums, kam sekoja 10 minūšu gājiens ūdenī. Otrkārt, mums bija jāizņem mūsu regulatori (elpošanas šļūtenes) zem ūdens un jāievieto no jauna pēc 10 sekundēm. Man par pārsteigumu, man tas izdevās daudz vienkāršāk nekā manā pirmajā niršanas reizē, kad es satrūkos un gandrīz atkāpos no visa.

Tālāk mums nācās “pazaudēt” savus regulatorus un pārvietot tos zem ūdens un atkārtoti ievietot. Pēc tam mums bija jāizņem daļa no ūdens, ko Maikls bija ielaidis mūsu maskās – ieelpojot caur regulatoru un spēcīgi izelpojot caur degunu, lai izspiestu ūdeni. Tam sekoja “ārpus gaisa” testi, kuros mums bija jāizņem regulatori, jāpiepeld pie cita ūdenslīdēja, jālūdz viņam alternatīvais regulators un jāieliek tas mutē, pēc tam jāsaliek rokas un jāpeld līdz virsmai.

Pēc stundas es jutos pārsteidzoši labi. Maikls vēlāk atzina, ka viņš nedomāja, ka tikšu tik tālu, kad es viņam pateicu, ka neesmu labs peldētājs. Tālāk es pārgāju no mūsu regulatora uz snorkeli un pēc tam atpakaļ zem ūdens, ko man izdevās izdarīt ar nelielu piepūli. Pēc tam mums bija jāiet zem ūdens ar snorkeli, jāļauj tam piepildīties ar ūdeni un pēc tam strauji jāizelpo, lai to notīrītu. Atkal man tas ar zināmām grūtībām izdevās.

Un tad nāca pārbaudījums, kas mani apturēja. Mēs nometāmies ceļos uz baseina grīdas, un Maikls piepildīja manu masku ar ūdeni, un doma bija tāda, ka es ieelpošu caur muti un izelpošu caur degunu, lai izspiestu ūdeni. Instinktīvi ieelpoju gan ar muti, gan degunu, kas appludināja deguna blakusdobumus un lika man justies kā slīkstot. Es izšāvu virspusē, norāvu masku un izvilku savu regulatoru — klasiskas panikas nirēja pazīmes.

Maikls un Pīters ieradās, lai mani nomierinātu un mudināja mēģināt vēlreiz. Pēc dažām minūtēm es to izdarīju. Šoreiz man izdevās noņemt pusi maskas, taču atkal kritu panikā un uzšāvos. Trešo reizi tas atkārtojās. Ceturtajā reizē man tas tikko izdevās, bet tā vietā, lai turpinātu mierīgi peldēt, es uzšāvos atpakaļ un novilku ekipējumu.

"Es to izdarīju toreiz, vai ne? Es to izdarīju."

Maikls pamāja ar galvu un tad svinīgi sacīja: "Bet tev tas ir jādara vēlreiz." Viņš redzēja manu reakciju un paskaidroja: "Jums tas jādara, līdz esat pārliecināts, ka varat to izdarīt atklātā ūdenī. Mēs jūs pārbaudīsim dziļumā, un jūs nevarēsit izšaut uz virsmu."

Tad es zināju, ka nevarēšu turpināt. Dīvainā kārtā es atklāju, ka, ieliekot galvu ūdenī ar regulatoru, bet bez maskas, es varētu ieelpot caur muti un izelpot caur degunu, bet ar appludināto masku es nevarēju necensties uzņemt pēc iespējas vairāk gaisa. Okeāna dzīlēs mēs, ne Maikls, neko nespētu izdarīt, ja piedzīvotu tādu pašu paniku.

Es paskatījos apkārt baseinam. Līdz šim brīdim mūsu grupā bija aizgājis otrs ūdenslīdējs, atstājot tikai divus citus: Pīters un francūzis vārdā Džonijs.

Es pagriezos pret Maiklu. "Es nedomāju, ka es to varētu izdarīt."

Pīters mēģināja mani iedrošināt mēģināt vēlreiz, bet atrasties okeāna dzelmē tādā panikā man nebūtu ne jautri, ne godīgi pret maniem nirējiem.

Es pakratīju galvu. — Es to nevaru. Un tā ar Maikla piekrišanu es pametu baseinu un kļuvu par trešo personu, kas atstāja kursu. Es noskatījos, kā pēdējie divi skolēni pabeidza atlikušos testus un pēc tam pievienojās viņiem uz laivas otrajai niršanai.

Maikls jautāja, vai es vēlos kārtot eksāmenu, lai varētu pabeigt teoriju un kaut kad nākotnē pāriet uz praksi. Bija dienu ātrāk nekā plānots, bet sasniedzu 86% – daudz, daudz vieglāk nekā lietas fiziskā puse.

alt=““>Pēdējie stāvētāji: Maikls (centrā) informē Džoniju un Pīteru pirms viņu otrās niršanas atklātā ūdenī

Pirms apstājos, es domāju, ka tas liks man justies kā muļķīgi. Es domāju, ka mani piepildīs vilšanās un vēlāk to nožēlošu, bet, izejot no šī baseina, es jutu atvieglojuma un patiesas laimes pieplūdumu, kas man nebija jāturpina.

Šodien es noskatījos, kā Pīters un Džonijs saņem sertifikātus. Tā vietā, lai izjustu nožēlu vai vilšanos, es jutu tikai atvieglojumu un lepnumu.

Varbūt atmest nav nemaz tik slikti.

alt=“Mācās nirt: visi smaida: Maikls man piedod, ka pametu kursu”> Visi smaida: Maikls man piedod, ka pametu kursu

Kā nokārtot Open Water Diver kursu

Vairāk nekā 30 000 cilvēku ir izmantojuši Atlas & Boots, lai sagatavotos kursam. Tagad mēs esam apkopojuši visus mūsu padomus, padomus un mācību palīglīdzekļus vienā parocīgā bukletā. Tikai par 2,99 USD jūs saņemat:

– visu fizisko pārbaužu saraksts >
- Visu 5 zināšanu pārskatu piemēri - Niršanas signāli - Vairāk nekā 100 pārskatāmu zibatmiņu - Saite uz interaktīvajām zibatmiņām tiešsaistē - Iesācēju kļūdas, no kurām jāizvairās un vairāk

Skatīt pilnu satura rādītāju

vecs=““>

      .