Tūrisms Pustertālē: jauni satiksmes un mājokļu problēmu risinājumi!

Tūrisms Pustertālē: jauni satiksmes un mājokļu problēmu risinājumi!

Pašreizējie tūrisma izaicinājumi Dienvidtirolē ir Pusteres ielejas biznesa asociāciju diskusiju centrā. Tie iebilst pret nozares vispārēju nosodījumu un uzsver, ka tādas problēmas kā satiksmes sastrēgumi, augstas īpašumu cenas un dzīves dārdzības pieaugums nav saistītas tikai ar tūrismu. Kā Dienvidtiroles ziņas ziņo, Valsts statistikas institūta (ASTAT) aptauja liecina, ka lielāko daļu satiksmes uz Pustertāles valsts autoceļa izraisa iekšzemes transportlīdzekļi. Kravas automašīnu satiksme galvenokārt tiek klasificēta kā galamērķa satiksme, kas nepieciešama, lai apgādātu mājsaimniecības un uzņēmumus ielejā.

Bolcāno Universitātes veiktā analīze arī liecina, ka satiksmes pieaugums pēdējos gados ir cieši saistīts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un pieaugošo ekonomisko sniegumu. Šīs sakarības bieži netiek ņemtas vērā, kad tiek apspriestas nekustamā īpašuma cenu izmaiņas. Pēc asociāciju domām, augsto mājokļu izmaksu problēma nav tikai tūrisma rezultāts, bet to būtiski ietekmē ierobežotā apbūvējamā platība Dienvidtirolē un lielais pieprasījums atsevišķās lielpilsētu teritorijās. Platformas, piemēram, Airbnb, arī veicina cenu spiedienu.

Jaunas pieejas satiksmes un tūrisma regulēšanai

Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju, uzņēmēju asociācijas aicina mazāk vainot un kopīgi izstrādāt risinājumus. Tūrismam lauku apvidos ir izšķiroša nozīme, jo tas nodrošina daudzas darbavietas un palīdz uzturēt dzīvīgus pilsētu centrus. Virstūrisma problēma atsevišķās vietās tiek uzskatīta par saprotamu, īpaši sezonas laikā, taču satiksmes problēmas īpaši Pusteras ielejā ir galvenais pārslodzes sajūtas cēlonis.

Lai to novērstu, tūrisma nozare ir veikusi tādus pasākumus kā gultas vāciņa ieviešana un karsto punktu regulēšana. Bažas, kas tagad sasniegušas politisko līmeni: štata parlaments ir nolēmis aizliegt gultasvietas, lai dotu pretsparu masu tūrismam Dolomītos. To izdarīja BR.de tika pieminēta arī diskusija par uz nākotni orientētu tūrisma koncepciju 2030+.

Pirmie soļi ietver ne tikai gultu augšējās robežas noteikšanu, bet arī kvotas ieviešanu, jo īpaši tādiem karstajiem punktiem kā Braies ezers. Lielākajās dienās šeit tika saskaitīti vairāk nekā 17 000 apmeklētāju, kas ievērojami palielina satiksmes un vides piesārņojumu. Kvotas pozitīvie aspekti jau ir redzami, jo tā kontrolē transportlīdzekļu satiksmi un cilvēku pūli un tādējādi veicina atvieglojumus.

Dabas resursu izaugsme un saglabāšana

Vidējais uzturēšanās ilgums Dienvidtirolē ir 3,5 naktis; pagarinājums tikai par vienu nakti varētu samazināt satiksmi līdz pat 20%. Šo ideju atbalsta nozares spēlētāji. Dolomiti Superski rīkotājdirektors Endijs Varallo aicina ne tikai paplašināt nogāzes, bet arī vairāk krātuvēs ūdens mākslīgajam sniegam un jauniem trošu vagoniem. Taču vienlaikus ir arī pretestība: Jozefs Oberhofers kritizē valsts finansēšanas praksi trošu vagoniem un aicina rūpīgāk izvērtēt klimata aizsardzību.

Jautājumus rada arī diskusija par Santnerpasshütte jauno celtniecību Rozengartenā; Marlēna Ronere iestājas par vispārēju paplašināšanās apturēšanu, lai aizsargātu dabas resursus. Tikmēr UNESCO komisija par Pasaules mantojuma titulu līdz šim klusējusi. Īpaša uzmanība pievērsta arī dokumentālajai filmai, kas tiks pārraidīta kanālā Arte 26. septembrī un kurā aplūkotas apdraudēto Dolomītu tēmas.

Kļūst skaidrs, ka ir nepieciešams diferencēts skatījums uz situāciju. Tūrismam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme, un ir svarīgi kopīgi meklēt risinājumus, kas līdzsvaro dabas saglabāšanu ar ekonomikas un iedzīvotāju vajadzībām.