Vairāk nekā 200 tonnu vecu apģērbu: vācu tekstila atkritumu kalni ārzemēs!

Vairāk nekā 200 tonnu vecu apģērbu: vācu tekstila atkritumu kalni ārzemēs!

Satraucoša tendence ir vairāk nekā 200 tonnu lietotu apģērbu no Islandes, kas tiek nosūtītas uz ārzemēm sadedzināšanai. Šī prakse rada svarīgus jautājumus par tekstilizstrādājumu atkritumiem un to ietekmi uz vidi. Skaļi Īslandes apskats Alpu republika cieš no efektīvu veco apģērbu pārstrādes risinājumu trūkuma, kā rezultātā tiek plānota atkritumu apglabāšana.

Liela daļa veco apģērbu, kas vairs netiek valkāts, tiek vai nu sadedzināts, vai arī tiek iznīcināts citā veidā. Tas atbilst vispārējai tendencei daudzās Eiropas valstīs, jo Vācijā ik gadu tiek izmesti 1,3 miljoni tonnu apģērbu, bieži vien bez iespējas tos pārstrādāt. Skaļi taz Pieaugušajiem Vācijā pieder vidēji 95 apģērba gabali, bet daudzi tiek izmantoti reti.

Veco apģērbu pārstrādes izaicinājumi

Kopš gada sākuma ES ir stājusies spēkā lietotu apģērbu regula, kas nosaka, ka nolietotos tekstilizstrādājumus vairs nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Šīs shēmas mērķis ir veicināt šķiedru atkārtotu izmantošanu, taču tā saskaras ar daudzām problēmām. Bieži vien materiāli sastāv no jauktiem materiāliem, kurus nav viegli pārstrādāt. Turklāt šķirošanas process prasa roku darbu, kas ierobežo pārstrādes efektivitāti.

Neskatoties uz noteiktajiem noteikumiem, ES dalībvalstīs pašlaik tiek pārstrādāts tikai 1 procents veco apģērbu. Daudzi uzņēmumi ziņo par pārstrādāto materiālu pārprodukciju, bet tajā pašā laikā pieprasījums no rūpniecības joprojām ir zems. Situāciju pasliktina tas, ka apģērbu konteineru apsaimniekotāji baidās, ka reāli tiks pārstrādāts tikai neliels daudzums savākto tekstilizstrādājumu.

Tekstilrūpniecības globālā ietekme uz vidi

Tekstilrūpniecība ir viens no galvenajiem vides piesārņojuma cēloņiem, pat vairāk nekā starptautiskā gaisa un kuģniecības satiksme kopā. Tas ir atbildīgs par 20 procentiem no pasaules ūdens piesārņojuma, un ir nepieciešami aptuveni 2700 litri saldā ūdens, lai izgatavotu vienu kokvilnas T-kreklu. Ņemot to vērā, ir vēl jo vairāk nožēlojami, ka daudzi apģērba gabali nonāk atkritumos, nevis tiek izmantoti ilgtspējīgi vai pārstrādāti.

Izšķiroša ir atkritumu izvešanas uzņēmumu iniciatīva izstrādāt jaunas tehnoloģijas veco apģērbu šķirošanai. Asociācija FairWertung uzsver otrreizējās pārstrādes nozīmi un pieprasa, lai ražotāji izstrādātu savus produktus tā, lai tos varētu vieglāk pārstrādāt.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir nepieciešami uzlabojumi sistēmā, lai risinātu veco apģērbu pārstrādes izaicinājumus. Jaunu savākšanas sistēmu izveide var ilgt no 12 līdz 36 mēnešiem. Patērētāju tiesību aizstāvji iesaka neuztvert aizliegumu izmest sadzīves atkritumos burtiski, lai neapdraudētu citu tekstilizstrādājumu lietojamību.

Veco apģērbu otrreizēja pārstrāde un atkārtota izmantošana ir būtiski pasākumi, lai mazinātu slogu uz vidi un nodrošinātu tekstilrūpniecībā nepieciešamo ilgtspējību. Taču situācija šobrīd ir satraucoša gan Islandē, gan Vācijā un citās Eiropas valstīs.