Sarunas par Ukrainas karu: spiediens uz Putinu Stambulā pieaug!

Sarunas par Ukrainas karu: spiediens uz Putinu Stambulā pieaug!

Šonedēļ Stambulā varētu notikt izšķirošas sarunas par iespējamo Ukrainas kara beigām. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprinājis, ka ceturtdien uz Turcijas metropoli dosies Krievijas delegācija, taču nav skaidrs, vai dosies arī pats prezidents Vladimirs Putins. Šī nenoteiktība rada jautājumus par Krievijas vēlmi piedalīties nopietnās sarunās. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gatavojas vizītē Turcijā, lai vispirms runātu ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu.

Zelenskis uzsvēris, ka Putinam ir jāpiedalās sarunās, pieņemot būtiskos lēmumus saistībā ar karu. Politologs Tomass Jēgers komentē, ka spiediens uz Krieviju šobrīd ir tikai verbāls un Eiropas partneru vienotība Krievijai nav svarīga. Zelenska štāba priekšnieks Andrijs Jermaks skaidro, ka Putina prombūtni Turcijā varētu uzskatīt par signālu, ka Krievija nav ieinteresēta konflikta izbeigšanā.

Diskusiju steidzamība

Kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) un Eiropas partneri izdarīja spiedienu uz Krieviju ar ultimātu, kas tika ignorēts. Mercs, kurš solījis atdot Vācijai vadošo lomu Eiropā, aktīvi iesaistījās diplomātiskajās iniciatīvās, lai izbeigtu Ukrainas konfliktu. Viņš arī norādīja uz iespējamu ES Padomes sanāksmi par Ukrainu. Tikmēr aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) pauž šaubas par Krievijas vēlmi risināt sarunas un uzsver, ka valsts turpina virzīt militāru agresiju.

Arī ASV valdība cenšas darboties kā miera starpnieks. Tomēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio pauda pesimismu par sarunām Stambulā. Viņš neuzskata, ka izrāviens ir iespējams, ja vien Tramps un Putins netiekas klātienē. Vēl viena satraucoša zīme ir tas, ka Krievijas armija progresē vairākās frontēs Ukrainas austrumos, uzsverot sarunu steidzamību.

Starptautiskās reakcijas

Tuvākajās dienās plānotas trīspusējas tikšanās ar Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Polijas ārpolitikas padomniekiem. Mercs slavē Zelenski par viņa ceļojumu uz Turciju, bet Putins atceļ. Tikmēr Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs aicina noteikt turpmākas sankcijas pret Putinu, lai pārliecinātu viņu uz sarunām. Tomēr Merzs paudis skepsi par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu miera veicināšanai.

Sarunas pēc 2022. gada 24. februāra, Krievijas iebrukuma Ukrainā, raksturo pastāvīgas cīņas. Krievijas iznīcinātājs nesen ielidoja Igaunijas gaisa telpā, kas tiek uzskatīts par nopietnu apdraudējumu. NRW iekšlietu ministrs Reuls arī brīdina par pastiprinātām Krievijas veiktajām spiegošanas aktivitātēm. Neskatoties uz svarīgajām sarunām, situācija joprojām ir saspringta, un starptautiskajiem partneriem ir jāpanāk izšķirošs progress, lai novērstu jaunu neveiksmi Ukrainā.

Turki aicina abas puses uz kompromisu, savukārt ES vēstnieks Maskavā aicina uz beznosacījumu pamieru. Jāskatās, vai sarunas Stambulā nesīs ievērojamu progresu.