Sarunas par Ukrainas karu: palielinās spiediens uz Putinu Stambulā!

Verhandlungen über den Ukraine-Krieg in Istanbul: Merz, Selenskyj und der Druck auf Russland. Fortschritte ungewiss.
Sarunas par Ukrainas karu Stambulā: Merz, Selenskyj un spiediens uz Krieviju. Progresa nenoteikts. (Symbolbild/ER)

Sarunas par Ukrainas karu: palielinās spiediens uz Putinu Stambulā!

Istanbul, Türkei - Stambulā šonedēļ varētu notikt izšķirošas sarunas par iespējamo Ukrainas kara beigām. Kremļa pārstāvis Dmitri Peskovs ir apstiprinājis, ka krievu delegācija ceturtdien dosies uz Turcijas metropoli, taču nav skaidrs, vai pats ceļos prezidents Vladimirs Putins. Šī nenoteiktība rada jautājumus par Krievijas vēlmi piedalīties nopietnās sarunās. Pa to laiku Ukrainas prezidents Wolodymyr Selenskyj gatavojas vizītei Turcijā, lai vispirms runātu ar Turcijas prezidentu Recep Tayyip Erdogan.

Selenskyj ir uzsvēris, ka Putinam ir jāpiedalās sarunās, jo viņš pieņem izšķirošos lēmumus par karu. Politologs Tomass Jägers komentē, ka spiediens uz Krieviju šobrīd ir tikai verbāls un ka Eiropas partneru vienotība Krievijai nav svarīga. Andriy Yermak, Selenskyj štāba priekšnieks, skaidro, ka Putina prombūtni Turcijā varētu saprast kā signālu, ka Krieviju neinteresē konflikta beigas.

Sarunu steidzamība

kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) un Eiropas partneri ir pakļauti Krievijai spiedienam ar ultimātu, taču tas tika ignorēts. Mercs, kurš ir plānojis atgriezt Vāciju Eiropā, aktīvi iesaistījās diplomātiskās iniciatīvās, lai pārtrauktu Ukrainas konfliktu. Viņš arī apsolīja iespējamo ES Padomes par Ukrainu. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (SPD) tagad pauž šaubas par Krievijas gribu sarunāties un uzsver, ka valsts turpina virzīt militāro agresiju.

ASV valdība arī cenšas darboties kā miera brokeris. Tomēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio pauž pesimismu par sarunām Stambulā. Viņš neuzskata, ka ir iespējams izrāviens, kamēr Trumps un Putins nesatiekas personīgi. Vēl viena satraucoša zīme ir tā, ka Krievijas armija progresē vairākās frontes daļās Ukrainas austrumos, kas uzsver sarunu steidzamību.

Starptautiskās reakcijas

Nākamajās dienās tiek plānotas trīspusējas tikšanās ar ārpolitikas konsultantiem no Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Polijas. Mercs slavē Selenskyj par savu ceļojumu uz Turciju, kamēr Putins atcēla. Pa to laiku Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Healijs aicina turpmākas sankcijas pret Putinu pārliecināt viņu sarunāties. Tomēr Merzs ir paudis skepsi attiecībā uz sasalušo Krievijas kredīta izmantošanu, lai veicinātu mieru.

Sarunas pēc 2022. gada 24. februāra, Krievijas iebrukuma dienā Ukrainā, raksturo pastāvīgās cīņas. Krievijas iznīcinātāja lidmašīna nesen ienāca Igaunijā, kas tiek klasificēta kā nopietns drauds. NRW iekšlietu ministrs Reuls arī brīdina par paplašinātām spiegu darbībām, ko veic Krievija. Neskatoties uz svarīgajām sarunām, situācija joprojām ir saspringta, un starptautiskajiem partneriem ir jāveic izšķiroši progresa, lai novērstu jaunu neveiksmi Ukrainā.

Turki abām pusēm aicina kompromisu, savukārt ES vēstnieks Maskavā prasa beznosacījumu pamieru. Atliek redzēt, vai sarunas Stambulā gūs ievērojamu progresu.

Details
OrtIstanbul, Türkei
Quellen