Atvaļinājums Horvātijā: kāpēc cenas turpina pieaugt?

Atvaļinājums Horvātijā: kāpēc cenas turpina pieaugt?

Horvātija ir ļoti populāra kā brīvdienu galamērķis. Tūristi novērtē valsts kristāldzidrus ūdeņus, burvīgās piekrastes pilsētas un Vidusjūras noskaņu. Tomēr pēdējos gados daudziem ceļotājiem ir mainījušies finansiālie aspekti. Cenas Horvātijā ir ievērojami pieaugušas gan piekrastes pilsētās, gan visā valstī, kas ir nomākta problēma daudziem apmeklētājiem. Skaļi moin.de Galvenie iemesli tam ir ilgstoši augstā inflācija un eiro ieviešana 2023. gadā.

Statistika runā pati par sevi: no 2015. līdz 2024. gadam cenas pieauga par aptuveni 70 procentiem. Par nakšņošanu diviem atpūtnieki var rēķināties ar vidēji ap 100 eiro. Pat ja ir lētākas alternatīvas ārpus tūristu iecienītākajiem punktiem, vispārējā attīstība joprojām ir satraucoša. Horvātijas Nacionālās tūrisma padomes direktors Romeo Dragičio norāda, ka neviens Eiropas brīvdienu galamērķis pēdējos gados nav kļuvis lētāks. Tā vietā Horvātijas tūrisma uzmanības centrā ir kvalitāte, kas jāskata cenu pieauguma kontekstā.

Cenu kāpums un tūristu neapmierinātība

Cenu kāpums izraisījis arī ēdināšanas un pārtikas nozaru atpūtnieku neapmierinātību. Horvātija šobrīd ir valsts ar augstāko inflācijas līmeni starp populāriem brīvdienu galamērķiem. Piemēram, par zivju kilogramu maksā 95 līdz 100 eiro, savukārt alus cenas restorānos svārstās no 4,50 līdz 6 eiro par mazu alu un no 5 līdz 7 eiro par lielo alu. Šāda cenu attīstība nozīmē, ka restorānos rezervācijas bieži vien vairs nav nepieciešamas, jo daudzi galdiņi paliek tukši.

2022. gadā inflācija bija 10,78 procenti, savukārt 2021. gadā tā bija 2,55 procenti un 2020. gadā tikai 0,15 procenti. Ir vērts atzīmēt arī prognozēto cenu pieaugumu: 2024. gada maijā ir sagaidāms cenu pieaugums par 6,1 procentu. Arī Horvātijas Nacionālā banka paredz, ka inflācija samazināsies līdz 2024 procentiem līdz 2028 procentiem. Šīs norises atstāj iespaidu arī uz laivu tūrismu, ko pēdējos gados ļoti iecienījuši vāciski runājošie atpūtnieki.

Tūrisma un perspektīvas izaicinājumi

Pieaugošās izmaksas ietekmē gan čarterreisu jahtas, gan ar Itālijas karogu kuģojošo jahtu skaitu. Augstās cenas arvien vairāk noslogo apmeklētājus, kuri sākotnēji ceļoja uz Horvātiju, jo cenas ir zemas salīdzinājumā ar citām Vidusjūras valstīm, piemēram, Spāniju, Itāliju un Franciju. Ja cenu tendences turpināsies, iespējams, būs jādomā arī par strukturālām izmaiņām tūrisma nozarē.

Horvātijas valdība apzinās šos izaicinājumus un izstrādā stratēģijas, lai samazinātu atkarību no tūrisma un veicinātu lielāku ilgtspējību reģionā. Arī likumā noteiktās minimālās algas paaugstināšana par 20 procentiem 2024.gada sākumā liecina, ka valsts cenšas uzlabot dzīves apstākļus. Šie pasākumi varētu palīdzēt panākt cenu normalizāciju, bet ne līdz līmenim, kāds bija pirms trim vai četriem gadiem.

Tūristiem vajadzētu būt informētiem par cenu pieaugumu un atbilstoši pielāgot savus atvaļinājuma plānus. Tomēr Horvātijas apmeklējums joprojām ir dabas un Vidusjūras šarma pilns piedzīvojums, pat ja finansiālie nosacījumi kļūst stingrāki.