Tālsatiksmes ceļojumi: vai sāpes ir tā vērtas?

Tālsatiksmes ceļojumi: vai sāpes ir tā vērtas?

Pīters apskatīja mūsu apkārtni. "Vai jums šeit būs labi?" viņš nervozi jautāja, atcerēdamies manu sabrukumu Beverlijas pludmalē.

Mēs tikko bijām pabeiguši apskati Mafana salas ekoloģiskajā namiņā pie Vava’u krastiem, Tongā. Pīters, kurš vairākus mēnešus savas dzīves pavadījis savvaļā kempingā, nebija pārsteigts, taču es nebiju nodarbojies ar kaut ko tik būtisku kopš ceļojuma uz Bangladešu pirms 20 gadiem. Vai es tiktu ar to galā?

Sāpju punkti

1. Regenwasserduschen: Da es auf der Insel kein fließendes Wasser gibt, mussten wir in stehendem Regenwasser duschen, das mit ärgerlicher Genügsamkeit aus einem oben liegenden Fass tropfte. Meine Haare zu waschen erforderte eine zenartige Geduld, die ich einfach nicht habe.
2. Gesalzenes Besteck: Das Regenwasser auf der Insel ist kostbar, also mussten wir unser gesamtes Geschirr im Meer spülen – was nicht gerade über meine Hygienestandards hinausgeht.
3. Essensentsorgung: Unsere Essensreste mussten bei einem Baumstumpf entsorgt werden, damit „die Mäuse aus der Küche bleiben“.

4. Kompostēšanas tualete: tas bija spainis skārda šķūnī ar dažiem koka dēļiem, kas samontēti sēdvietām. Pietvīkuma nebija; tikai pelnu spainis, lai slēptu savu biznesu.

5. Pilnīga izolācija: nekur nebija dzeramā ūdens. Nebija ne veikalu, ne ielu, ne cilvēku. Ja neskaita mani, Pīteru un Vinniju, kas pārvalda šo vietu, patiesībā uz visas salas nebija neviena, kas radīja nepārprotami šausmīgu sajūtu.

Pagrieziena punkts

Otrajā dienā mēs nolēmām ar kajaku doties uz dažām mazām, nenosauktām salām tuvumā. Mums ir paveicies gūt neticamu pieredzi (piemēram, privātas vakariņas uz smilšu joslas Indijas okeāna vidū), taču tās vienmēr organizēja kāds kūrorts.

Taču šoreiz mēs tur bijām pēc savas iniciatīvas. Nebija simts dolāru depozīta, lai mūs tur nokļūtu, neviena kapteiņa, kas gaidīja, lai mūs aizvestu atpakaļ, nebija drošības instruktāžas, nebija pārtikas groza, nebija pavadoņa.

Mums bija šīs Klusā okeāna salas. Šīs pieredzes retums bija patiesi elpu aizraujošs. Kad es paskatījos pāri ūdenim atpakaļ uz Mafanas salu, es sapratu, ka, iespējams, nekad vairs nenonākšu tādā stāvoklī.

• alt=“Fernreisen“>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=“Fernreisen“>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>
• alt=““>

Spriedums

Ceļošana lielos attālumos ir sāpju vērta. Jā, mums bija jāveic divi lidojumi un laiva, lai tur nokļūtu, un jā, mums beidzās dzeramais ūdens, un jā, mūsu ēdienreizēs bija vairāk jūras sāls nekā iedomātā Waitrose čipsu maisiņā, taču milzīgais brīnums, ko rada neapdzīvoto Klusā okeāna salu izpēte, bija daudz lielāks par sāpēm.

Galvenais attēls: Google Maps

      .