Austrija deportē IS propagandistus – bet kur viņš tagad ir?

Austrija deportē IS propagandistus – bet kur viņš tagad ir?

Šodien, 2025. gada 15. jūlijā, Austrija rādīja ievērojamu piemēru, izraidot Sīrijas noziedznieku. Šis solis ir pirmā vīrieša atgriešanās Sīrijā 15 gadu laikā. Zalcburgas apgabaltiesa 32 gadus vecajam vīrietim, notiesātajam IS propagandistam, 2018. gada novembrī piesprieda septiņu gadu cietumsodu par viņa līdzdalību teroristu grupējumā “Islāma valsts”. Viņš bija strādājis par “mediju mudžahidu”, vervējot IS dalībniekus un izplatot propagandas saturu dažādās platformās, piemēram, Google, Facebook, Telegram un Twitter. Kopumā viņš esot izoperējis aptuveni 30 profilus. 2019. gada februārī viņam tika atcelts patvēruma statuss un noteikts ieceļošanas aizliegums uz nenoteiktu laiku.

Sākotnēji deportācija vakar nenotika Tuvo Austrumu konflikta izraisītās slēgtās gaisa telpas virs Sīrijas dēļ. Neskatoties uz to, Iekšlietu ministrija iekšlietu ministra Gerharda Kārnera (ÖVP) vadībā pagājušajā nedēļā sāka repatriāciju. Vīrietis tika deportēts uz Damasku ar regulāru reisu caur Stambulu. Kārners uzsver stingras patvēruma politikas nepieciešamību un plāno veikt turpmākas deportācijas, bet ne "masu deportācijas". Austrija tagad ir starptautiskās uzmanības centrā kā pirmā Eiropas valsts, kas oficiāli izraidījusi Sīrijas noziedznieku uz Sīriju.

Pazušana pēc izsūtīšanas

Taču pēc izsūtīšanas vīrietis pazuda bez vēsts. Pēdējais kontakts tika reģistrēts no Stambulas, un ne ģimene, ne palīdzības darbinieki viņu nevarēja sazināties. Austrijas Iekšlietu ministrija nesniedz nekādu informāciju par viņa pazušanu, un joprojām nav skaidrs, vai viņš turpināja doties uz Damasku vai tika nodots Sīrijas drošības spēkiem Turcijā. Iekšlietu ministrija apliecina, ka nodošana atbildīgajām iestādēm notikusi likumīgi.

Vīrieša advokāts aicinājis uz diplomātisku rīcību un norādījis uz izraidīšanas aizliegumu, kas nosaka, ka nevienu bēgli nedrīkst nosūtīt atpakaļ uz valsti, kurā viņam draud spīdzināšana vai cita veida smagas vajāšanas. Ne Iekšlietu, ne Ārlietu ministrija, šķiet, nav atbildīga par vīrieša situāciju. Šīs neskaidrības rada jautājumus par juridisko pamatu un humanitārajiem pienākumiem, kas saistīti ar šādu deportāciju.

Vēlme saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem

Vīrieša kriminālajā vēsturē redzama noziedzīgu nodarījumu ķēde, kas galu galā noveda pie viņa izraidīšanas. Pēc soda izciešanas viņš 2025. gada martā tika atkal apcietināts par citu noziedzīgu nodarījumu, un maijā viņam tika piespriests divu mēnešu cietumsods. Pēc šī sprieduma viņš tika ievietots apcietinājumā, gaidot deportāciju, kas galu galā noveda pie gatavošanās viņa izraidīšanai.

Lai gan izraidīšana notikusi smaga likumpārkāpuma dēļ, vīrieša pazušanas apstākļi un varas iestāžu loma šajā procesā ir ļoti svarīga. Iekšlietu ministrs Kārners apgalvo, ka noziedznieki un apdraudētie ir konsekventi jāizved no valsts, labi zinot, ka šī tēma var izraisīt strīdīgas diskusijas par patvēruma likumiem un cilvēktiesībām.

Iekšlietu ministrija norāda, ka kopš Asada režīma krišanas savā mītnes zemē brīvprātīgi atgriezušies aptuveni 350 sīriešu. Tas padara pašreizējo situāciju vēl sarežģītāku, jo savu lomu spēlē gan drošības politika, gan cilvēktiesību aspekti.

Rezumējot, Sīrijas IS propagandista deportācija ir ne tikai nozīmīgs juridisks akts, bet arī rada svarīgus jautājumus par Austrijas iestāžu atbildību un tiesiskajiem pamatlīgumiem.

Lai iegūtu plašāku informāciju par šo tēmu, izlasiet ziņojumus Fokuss un Austrija.