Iedzīvotāju pabalstu saņēmēji Plau pilsētā: dzīvošana greznībā par valsts līdzekļiem!

Iedzīvotāju pabalstu saņēmēji Plau pilsētā: dzīvošana greznībā par valsts līdzekļiem!

Šodienas RTL Zwei sociālā reportāža "Nabaga Vācija" sižetā uzmanības centrā ir pilsoņa pabalstu saņēmēji Niko un Žanīna no Plau am See. Pāris jau gadiem dzīvo no valsts pabalstiem un izmantoja tos par pamatu, lai atteiktos no regulārā darba. Formāta ietvaros viņi atklāti pauž savu attieksmi pret darba un nekā nedarīšanas tēmu.

"Es patiesībā dzīvoju katrai dienai," saka Žanīna, skaidri norādot, ka viņa nav ieinteresēta profesionālajā darbībā. Niko arī skaidro, ka aktīvi nemeklē darbu un novērtē brīvību un brīvo laiku, ko viņam piedāvā valdības subsīdijas. Viņiem abiem situācija, kurā viņi atrodas, nav apgrūtinājums, bet gan priviliģēts dzīvesveids, no kura viņi nevēlas atteikties. Janīna pat uzsver, ka labprātāk dzīvo no darba, lai būtu vairāk iespēju, ko darīt ar savu brīvo laiku.

Nosacījumi pilsoņa naudas saņemšanai

Kā Federālā nodarbinātības aģentūra paskaidroja, pilsoņu pabalstus var pieprasīt tikai ar noteiktiem nosacījumiem. Tas cita starpā ietver to, ka pretendentiem jābūt vismaz 15 gadus veciem un viņu dzīvesvietai un dzīves centram jābūt Vācijā. Pamatprasības ir arī spēja strādāt vismaz trīs stundas dienā un nepieciešamība pēc palīdzības.

Nepieciešamība pēc palīdzības nozīmē, ka pieteikuma iesniedzēja ienākumi ir zem iztikas minimuma un viņš nevar sevi uzturēt no saviem līdzekļiem. Svarīgi ir arī tas, lai nebūtu nekādu veselības ierobežojumu, kas liegtu uzsākt darbu. Cilvēki, kuri nevar strādāt, var saņemt pilsoņa pabalstu, kamēr viņi dzīvo kopienā ar kādu, kas spēj strādāt.

Skatiens realitātē

Taču izrādē izspēlētā Niko un Dženīnas pozīcija ir izņēmums. Lielākā daļa pilsoņu pabalstu saņēmēju ir ļoti ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atrast darbu. Tas liecina, ka daudziem cilvēkiem, kuri paļaujas uz valsts pabalstiem, realitāte ir citāda.

Raidījums tiks pārraidīts 2025. gada 6. maijā plkst.20.15. kanālā RTL Zwei un noteikti rosinās diskusijas par tēmu par pilsoņu naudu un attieksmi pret darbu sabiedrībā. Ņemot vērā pāra pārstāvniecību, kļūst skaidrs, ka arī valsts subsīdijas var tikt uztvertas dažādi, kas varētu atkal uzliesmot diskusijas par sociālajiem pabalstiem.