Spiekeroog briesmās: klimata pārmaiņas liek salai iegrimt jūrā!

Spiekeroog briesmās: klimata pārmaiņas liek salai iegrimt jūrā!

Ziemeļjūras Spiekeroog sala saskaras ar nopietniem draudiem klimata pārmaiņu un jūras līmeņa celšanās dēļ. Saskaņā ar ziņojumiem no t tiešsaistē Tiek prognozēts, ka mērenajā klimata joslā līdz 2100. gadam jūras līmenis paaugstināsies par 47 cm, savukārt sliktākajā gadījumā iespējama kāpums līdz 140 cm. Šādos apstākļos sāls purvi un Spiekeroog ziemeļu pludmale lielā mērā pazustu zem ūdens.

Īpaši satraucoši ir tas, ka sliktākajā scenārijā paliktu redzama tikai salas pilsēta un Hermaņa Lica skola, savukārt Hellerpad tiktu daļēji applūdināts. Reihelvīzenu un vēsturisko dzelzceļa staciju pilnībā apritu jūra. Līdzīgas, kaut arī mazāk krasas sekas var sagaidīt arī ap Nordernijas salu, īpaši visā austrumu daļā un ap lidostu, kur zemes zaudēšana tomēr nebūtu tik nopietna.

Nepieciešami piekrastes aizsardzības pasākumi

Lai risinātu šīs problēmas, Lejassaksijas vides ministrs Kristians Meiers uzsvēra klimata krīzes taustāmās sekas un uzsvēra piekrastes aizsardzības pasākumu steidzamību. Klimata pārmaiņu dēļ Austrumfrīzijā ir arī paaugstināts plūdu risks. Šeit aptuveni 1,2 miljonus iedzīvotāju pret plūdiem aizsargā aizsprosti, slūžas un sūkņi Vācijas klimata portāls ziņots.

Lai noteiktu turpmākās aizsardzības vajadzības, tika uzsākts jauns projekts WAKOS (Ūdens Austrumfrīzijas krastos). Federālā Izglītības un pētniecības ministrija tam piešķir 2,3 miljonus eiro. Projektu koordinē Helmholtz Center Geesthacht (HZG) sadarbībā ar vairākiem partneriem, tostarp Lejassaksijas Valsts ūdenssaimniecības, piekrastes un dabas aizsardzības biroju (NLWKN-FSK), kā arī Hamburgas, Oldenburgas un Jade universitātes universitātēm.

Klimata izpēte un reģionālie pasākumi

WAKOS projekta mērķis ir apvienot piekrastes aizsardzību un iekšzemes meliorāciju. Iepriekšējie pētniecības projekti reģionā jau ir snieguši vērtīgu ieskatu par klimata pārmaiņu ietekmi. Pašreizējā projekta ietvaros tiek veidoti klimata modeļi, kas simulē iespējamo temperatūras paaugstināšanos no 1,5 līdz 4 grādiem pēc Celsija un to ietekmi uz vētras uzplūdiem un jūras viļņiem.

Sociālo zinātņu daļā tiek pētītas vietējo iedzīvotāju vajadzības pēc informācijas un kopīgi izstrādātas stratēģijas nākotnei. Turklāt Oldenburgas Universitāte veic izmeklēšanu par saldūdens resursu izmaiņām un to ietekmi uz ūdens krājumiem. Jade Universitāte aktīvi darbojas arī, vadot darba paketi, lai uzlabotu reģionālo ūdens bilanci un ūdens apsaimniekošanas modeļus.

Kopumā šīs iniciatīvas uzsver nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām problēmām un efektīvi aizsargāt piekrastes reģionu. Tāpēc jautājums par to, kā turpmākajās desmitgadēs mazināt zemes un biotopu zudumu, joprojām ir būtisks.