Prora: No KdF kompleksa līdz tūrisma kritumam – kas notiek nepareizi?

Prora: No KdF kompleksa līdz tūrisma kritumam – kas notiek nepareizi?

Baltijas jūra joprojām ir ļoti iecienīta vācu atpūtnieku vidū. 2022. gadā Rīgenas un Hidenzē salas apmeklēja aptuveni 1,4 miljoni tūristu. Neskatoties uz šo vispārējo entuziasmu, ir arī galamērķi, kas ceļotāju vidū ir mazāk populāri, piemēram, Prora netālu no Bincas. Objekts, kas savulaik bija plānots kā iedzīvotāju atpūtas zona, piesaista tikai dažus apmeklētājus. Rietumi ziņo, ka Prora sākotnēji tika izstrādāts kā KdF (Spēka caur prieku) komplekss, lai nodrošinātu vācu strādniekiem pieņemamas brīvdienas. Tikai čaula tika pabeigta līdz 1939. gadam, pirms Otrais pasaules karš būtiski aizkavēja turpmākos būvniecības darbus.

Pēc kara šo vietu pārņēma Sarkanā armija, kuru vēlāk izmantoja VDR Nacionālā tautas armija (NVA). Komplekss ir atvērts sabiedrībai tikai kopš 1993. gada, un 1994. gadā tas tika pasludināts par ēku, kas iekļauta sarakstā. Tomēr vīzija attīstīt Proru par modernu brīvdienu kūrortu ar muzeju un ģimenes viesnīcu lielākoties paliek nepiepildīta. Wikipedia sniedz svarīgu pamatinformāciju par kompleksa vēsturisko nozīmi, ko projektējis arhitekts Klemenss Klocs un 1937. gada pasaules izstādē apbalvots ar Grand Prix.

Pašreizējie izaicinājumi

Pašreizējie izaicinājumi ir dažādi. Neskatoties uz sanitāro iekārtu un ēdināšanas vietu celtniecību kvartālos, tūrisms Prorā joprojām ir slikts. Kā ziņots, viesi nejūtas gaidīti, un renovēto ēku “privātais” raksturs situāciju nepalīdz. Lielākā daļa Proras bloku joprojām ir tukši. Tas liecina, ka sākotnējais mērķis izveidot aptuveni 10 000 viesu istabu ar skaistu skatu uz jūru netika sasniegts.

Daži uzņēmumi, piemēram, kafejnīca Patcus un saldējuma kioska īpašnieks Mohammeds Ali Abids, ir optimistiski un uzsver savu viesu draudzīgumu. Lai gan tūrisma attīstība ir lēna, kompleksā joprojām notiek ikgadējas smilšu skulptūru izstādes, kas nodrošina dažas apmeklētāju atrakcijas. Tomēr Prora centrs 2024. gadā iesniedza bankrota pieteikumu, vēl vairāk saasinot situāciju. Plānotie būvniecības projekti, piemēram, ģimenei draudzīga viesnīca III korpusā un muzejs V korpusā, ir apstājušies, tāpēc šīs vietas atdzīvināšanas perspektīvas šķiet drūmas.

Finanšu aspekti

No ekonomiskā viedokļa Proras nekustamā īpašuma vidējā kvadrātmetra cena ir 5741 eiro, kas ir liels šķērslis daudziem potenciālajiem pircējiem. Lai gan daļa kompleksa jau ir pārdota, liela daļa no tā paliek neizmantota. Vietas atdzīvināšanas iniciatīvas līdz šim bijušas visai vilcinošas. Lai gan plānots vēsturiskais apskats, trūkst pietiekamas intereses un realizācijas.

Kopumā Prora ir aizraujošs, bet izaicinošs Vācijas pēckara vēstures piemērs. Kamēr Baltijas jūra kopumā joprojām ir magnēts tūristiem, Prorai steidzami jāatrod jauni veidi, kā apvienot tās vēsturisko nozīmi ar pievilcīgu tūrisma piedāvājumu.